• Tweet

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmēja koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra “Maksājumu radars”. Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais “Maksājumu radars” liecina, ka:

– bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt; viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%);

– būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana; zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%);

– reģistrēto zibsaišu skaits pārsniedzis 235 tūkstošus, šo pakalpojumu ar Latvijas Bankas infrastruktūras starpniecību nodrošinot ne tikai vadošajām Latvijas, bet arī Igaunijas komercbankām;

– pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka monētas ar mazu nominālvērtību – 1 cents un 2 centi – būtu izņemamas no apgrozības (šādu viedokli 2020. gada augustā pauda 43% aptaujāto iedzīvotāju salīdzinājumā ar 27% 2020. gada februārī); to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka 1 centa un 2 centu monētas atstājamas apgrozībā, saglabājas stabils (49% augustā un 46% februārī);

– kopumā iedzīvotājus apmierina skaidrās naudas pieejamība (šādu viedokli pauduši 84% aptaujāto), tomēr salīdzinoši liela daļa – 8% – atzina, ka viņus drīzāk neapmierina vai ļoti neapmierina iespējas izņemt skaidro naudu no sava norēķinu konta.

“Maksājumu radarā” izmantoti tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA “LATVIJAS FAKTI” 2020. gada augustā veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Jaunākās tendences bezskaidrās naudas un skaidrās naudas lietojuma attīstībā komentējuši SIA “LATVIJAS FAKTI” direktors Aigars Freimanis, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs, Latvijas Bankas inovatīvo maksājumu pakalpojumu attīstības vadītājs Harijs Ozols un Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Jansons.

“Augusta aptauja rāda, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri veikuši maksājumus ar bezkontakta karti, salīdzinājumā ar 2019. gada augustu pieaudzis vairāk nekā trīs reizes. Augustā jau vairāk nekā puse no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem (53%) atzina, ka veic norēķinus ar bezkontakta karti. Salīdzinājumā ar februāra aptauju augustā pieaudzis arī to respondentu skaits, kuri norēķiniem izmanto viedtālruni, kā arī to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri veic zibmaksājumus.

Raugoties uz šiem rezultātiem, šķiet, ka tos būtiski veicinājusi Covid-19 pandēmija, tomēr tās ietekmi nedrīkst pārvērtēt. Analizējot vairāku gadu aptauju rezultātus, jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāju gatavība norēķinos izmantot mūsdienīgus tehnoloģiskos rīkus ir visai augsta, cilvēki uzticas tehnoloģijām un tātad uzticas arī institūcijām, kuras garantē šo tehnoloģiju drošību. Tāpēc koronavīrusa Covid-19 radītie riski varētu būt papildu faktors, kas ietekmē cilvēku uzvedību, tomēr tā lomu nevajadzētu pārspīlēt. Vērtējot Covid-19 pandēmijas ietekmi uz dzīvi ilgtermiņā, vairākums aptaujāto saglabā optimismu un uzskata, ka tās sekas nebūs ilgstošas,” uzsver A. Freimanis.

“Aizvadītais pusgads pagājis Covid-19 pandēmijas zīmē. Tā ietekmējusi gandrīz visas mūsu ikdienas norises, un maksājumi nav izņēmums.

Pirmo reizi bija vērojams maksājumu kopskaita kritums, nevis pieaugums, kas turpinājās visus pēdējos gadus. Darījumu skaita kritums 2020. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2019. gada 2. pusgadu par 6.1% skāra iedzīvotāju vidū vispopulārākos – norēķinu karšu – maksājumus. Vienlaikus ievērojami saruka apjoma ziņā dominējošie kredīta pārvedumi: strauji samazinoties ekonomiskajai aktivitātei, maksājumu kopapjoms 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2019. gada 2. pusgadu saruka par 14.8%.

Kritumu nenoliedzami noteikusi ievērojama ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās ar Covid-19 pandēmijas ierobežošanu saistīto pasākumu ietekmē, bet aptaujas un maksājumu datu analīze ļauj spriest par pārmaiņām sabiedrības maksāšanas uzvedībā. Latvijas Bankas nesen veiktajā sociālo mediju lietotāju ekspresaptaujā mazāk nekā puse aptaujāto pārliecinoši norādīja, ka Covid-19 pandēmija kopumā nav ietekmējusi viņu iepirkšanās paradumus. Gandrīz trešdaļa atzīmēja, ka iepērkas retāk, savukārt vēl gandrīz trešdaļa atzīmēja pārmaiņas savos maksāšanas paradumos, norādot uz aktīvāku maksājumu karšu izmantošanu norēķinos un interneta sniegto iespēju izmantošanu attālinātiem pirkumiem.

Covid-19 pandēmijas ietekmei mazinoties un situācijai normalizējoties, gaidāms, ka atjaunosies bezskaidrās naudas maksājumu skaita kāpums. Tomēr pēdējo mēnešu notikumi veicinājuši sabiedrības iepirkšanās paradumu pārmaiņas, un ar to jārēķinās gan bezskaidrās naudas pakalpojumu sniedzējiem, lai padarītu tos vēl pievilcīgākus, ērtākus un drošākus patērētājiem, gan maksājumu infrastruktūras nodrošinātājam – Latvijas Bankai,” norāda D. Fiļipovs.

“Latvijas Banka nedomā apstāties pie sasniegtā – zibmaksājumi un Zibsaišu reģistrs nodrošina daudz labākus pakalpojumus ikvienam naudas lietotājam, kā arī ir būtisks atbalsts inovatīvu maksājuma pakalpojumu tālākai attīstībai. Izmantojot Latvijas Bankas nodrošināto infrastruktūru, fintech, e‑komercijas, tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas un citu nozaru uzņēmēji gūst iespēju attīstīt modernus maksājumu pakalpojumus. Ieguvēji ir gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji, gan finanšu sektors, gan sabiedrība kopumā.

Nākamā nozīmīgā inovācija, pie kuras strādā Latvijas Banka sadarbībā ar komercbankām un citiem finanšu nozares spēlētājiem, ir zibenīgu maksājumu pieprasījumu jeb zibprasījumu ieviešana starpbanku līmenī, t.sk. izmantojot zibsaišu sniegtās iespējas. Šī inovācija varētu īpaši ieinteresēt uzņēmējus un būt viņiem noderīga, un vienlaikus arī iedzīvotāji savstarpēji varēs veikt maksājumus vēl ērtāk un daudzveidīgāk.

Iecerēts, ka nosūtīt zibprasījumu maksājuma veikšanai varēs, ne tikai norādot maksātāja konta numuru, bet arī tikai maksātāja mobilā tālruņa numuru vai kādu citu unikālu Zibsaišu reģistrā ietvertu identifikatoru. Iedzīvotāji savstarpēji šādi varētu “palūgt” samaksāt par kopīgu dāvanu vai pusdienām, savukārt uzņēmējiem un valsts iestādēm būs iespēja nosūtīt rēķinus to tiešai apstiprināšanai (samaksai) bez papildinformācijas ievades, tādējādi padarot šo procesu ērtāku, mazinot kļūdu iespējamību un veicinot rēķinu ātrāku samaksu.

Līdz ar zibprasījumu ieviešanu Latvijas Banka būs nodrošinājusi visaptverošu komplektu inovatīvu starpbanku maksājumu attīstībai un plašai izmantošanai ērtākiem maksājumiem starp personām, e-komercijā, tirdzniecībā, klātienes maksājumos (piemēram, par valsts sniegtajiem pakalpojumiem) un faktiski jebkurā citā jomā,” akcentē H. Ozols.

“Ir dzirdēts viedoklis, ka skaidrās naudas loma samazinās un tai draud izzušana. Noteikti nevaru tam piekrist. Neraugoties uz bezskaidrās naudas izmantošanas progresu, arī skaidrajai naudai ir nākotne.

Pirmkārt, ir liela sabiedrības daļa, kas dažādu iemeslu dēļ priekšroku dod tieši skaidrās naudas norēķiniem un uzkrājumiem. Skaidrās naudas īpatsvars kopējā maksājumu apjomā samazinās, bet tas notiek saistībā ar bezskaidrās naudas norēķinu straujāku kāpumu: vienlaikus palielinās arī skaidrās naudas norēķinu apjoms, tikai lēnāk. Eiropas Centrālās bankas aplēses liecina, ka eiro skaidrā nauda apgrozībā nepārtraukti aug – banknošu vērtība augusi no aptuveni 225 miljardiem eiro 2002. gada janvārī līdz 1.38 triljoniem eiro 2020. gada jūlijā. Pēdējo piecu gadu laikā eiro zonā skaidrā nauda apgrozībā pieauga vidēji par 5% gadā. Turklāt faktiski palielinās visu nominālvērtību naudas zīmju skaits, un tas liecina, ka aug skaidrās naudas izmantošana gan ikdienas norēķinos (naudas zīmes ar mazu nominālvērtību, kuras izmanto ikdienas pirkumiem), gan uzkrāšanai (naudas zīmes ar lielu nominālvērtību).

Otrkārt, būtiska ir diversifikācija, nodrošinot, lai skaidrās un bezskaidrās naudas izmantošana būtu līdzsvarota. Tas ir arī drošības jautājums, kā to izjutām, piemēram, 2020. gada 9. jūnijā, kad nozīmīga Rīgas daļa samērā ilgu laiku palika bez elektrības. Šajā laikā bija apgrūtināti bezskaidrās naudas norēķini, cilvēki nevarēja piekļūt internetbankām u.tml. Neaizmirsīsim arī par citiem mūsdienām raksturīgiem riskiem, piemēram, kiberdrošības jautājumiem. Vienlīdz sāpīgi būtu gan palikt bez skaidrās naudas uzkrājumiem, ja mājās uzlauzts seifs, gan bez elektroniskās naudas norēķinu kontā, ja krāpnieks pamanījies to nozagt. Par skaidrās un bezskaidrās naudas drošības aspektiem plānots runāt arī gadskārtējā Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē 25. septembrī,” uzsver Ģ. Jansons.