Latvijas IKP trešajā ceturksnī samazinājies par 3,1%
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu š.g. 3. ceturksnī IKP bija par 3,1% mazāks nekā pirms gada. Salīdzinot ar 2. ceturksni, kas līdz šim bija smagāk Covid-19 krīzes skartais laika posms, IKP krituma tempi 3. ceturksnī gada griezumā ir bijuši mērenāki.
Ekonomikas ministrijā norāda, ka salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP 3. ceturksnī ir palielinājies par 6,6 %. Situācijas uzlabojums 3. ceturksnī bija gaidāms. Īstermiņa dati vasaras mēnešos uzrādīja stabilu mazumtirdzniecības nozares apgrozījuma kāpumu un pēc CSP aplēsēm mazumtirdzniecības apjomi 3. ceturksnī ir pieauguši par 4,3% gada griezumā.
Vasaras mēnešos, lielā mērā pateicoties gan valsts turpinātajam dīkstāves atbalstam, gan sezonālo faktoru ietekmei, saruka bezdarba līmenis. Augstāko punktu Covid-19 ietekmē reģistrētais bezdarbs sasniedza jūlija sākumā (78,9 tūkst.) un līdz oktobra vidum tas saruka par vairāk nekā 10 tūkstošiem.
IKP ātrais novērtējums 3. ceturksnī gada griezumā uzrāda arī apjomu kāpumu ražojošajās nozarēs (par 0,4%). Vasarā stabili izaugsmes tempi bija vērojami kokapstrādes un elektronikas ražošanas nozarēs. Tomēr virknē nozaru situācija saglabājas smaga. Neraugoties uz iekšzemes ceļotāju skaita pieaugumu, kā arī Igaunijas un Lietuvas tūristu lielo skaitu jūlijā un augustā, kopumā tūrisma nozare būtiski atpaliek no 2019. gada līmeņa. Vasaras mēnešos īslaicīgs uzlabojums bija vērojams arī avio pasažieru plūsmās, tomēr rudenī, sākoties Covid-19 pandēmijas jaunam uzliesmojumam Eiropā, avio pārvadājumi faktiski ir apstājušies. Līdzīga situācija ir arī mākslas, izklaides, atpūtas un ēdināšanas nozarēs.
Diemžēl epidemioloģiskā situācija valstī pēdējās nedēļās pasliktinās un visticamāk ekonomiskās aktivitātes iekšējā tirgū atkal piebremzēsies. Vīrusa izplatība strauji pieaug arī Latvijas eksporta tirgos un jaunie ierobežojumi var ietekmēt ārējo pieprasījumu un līdz ar to arī mūsu eksporta iespējas. Līdz ar to sagaidāms, ka 4. ceturksnī kopējā ekonomiskā situācija pasliktināsies. Vienlaikus paredzams, ka kritums nebūs tik dziļš kā pavasarī. Optimistiskajā scenārijā Ekonomikas ministrija prognozē IKP kritumu 2020. gadā kopumā 4-5% robežās. Taču, kā jau norādīts agrāk, ja vīrusa izplatība pasaulē netiks apturēta, tad negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku varētu būt lielāka un ekonomikai ir risks nonākt dziļākā recesijā.
“Covid-19 pandēmijas jaunais “uzbrukums” visā pasaulē liek valdībām pieņemt arvien stingrākus ierobežojumus, lai mazinātu tā izplatību un līdz ar to arī tā negatīvo ietekmi uz ekonomikām. Tāpēc mums ir svarīgi būt gataviem visiem iespējamiem epidemioloģiskās attīstības scenārijiem un operatīvi izstrādāt atbalsta programmas uzņēmējiem. Ekonomikas ministrija jau ir sagatavojusi priekšlikumus tūrisma nozares un infrastruktūras atbalstam, šobrīd strādājam pie atbalsta instrumentiem uzņēmējiem, kurus vīrusa ierobežošanas pasākumi skar vistiešāk. Tāpat gatavojam atbalsta programmu uzņēmumiem, kuri nevar turpināt darbu, jo uzņēmumā ir Covid-19 vīrusa uzliesmojums un darbinieki slimo vai ir spiesti atrasties karantīnā.
Mums ir svarīgi sniegt atbalstu ne tikai jau eksportējošiem uzņēmumiem, bet arī esošajā situācijā radīt iespējas jauniem eksportētājiem, atbalstot starptautiski konkurētspējīgus uzņēmumus un to produktu virzību eksporta tirgos,” uzsver ekonomikas ministrs.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk