Kardināls Pujats aicina Saeimu nepieņemt likumus, kas ir pretrunā Dieva baušļiem
Dažas dienas pirms Latvijas 102. dzimšanas dienas – 14. novembrī – savu 90. gadu jubileju atzīmēja kardināls Jānis Pujats. Daloties savās pārdomās par valsti un tās nākotni, kardināls uzsvēra, ka gan Saeimai, gan cilvēkiem ir jādzīvo saskaņā ar Dieva baušļiem.
“Ja mūsējie [Saeima] saglabātu likumdošanu kārtīgu kā līdz šim, nepakļaujoties Eiropas dažkārt sliktajam piemēram, tas būtu vislabākais,” pauda kardināls, skaidrojot, ka tad nesekotu arī dažādi konflikti un klapatas.
“Lai būtu pēc Dieva baušļiem,” piebilda garīdznieks.
Savukārt tautai, atzīmējot Latvijas 102. dzimšanas dienu, viņš novēlēja dzīvot tā, lai ikviens tiktu debesīs: “Tas ir pats svarīgākais. Tomēr tā trase uz debesīm ir galvenā.”
Saskaņā ar viņa teikto, pēc tā jāvadās visās savas dzīves dienās.
Jānis Pujats ir Romas katoļu baznīcas kardināls kopš 1998. gada. Laikā no 1951. līdz 1991. gadam kalpojis 14 dažādās katoļu draudzēs Latvijā. No 1991. līdz 2010. gadam bijis Rīgas metropolīts arhibīskaps, no 2010. gada — bīskaps emeritus.
1998. gadā kardinālam Jānim Pujatam tika dotas balstiesības Vatikāna konklāvam, bet viņa iecelšana kardināla kārtā notika “in pectore” jeb slepenībā, un pāvests Jānis Pāvils II par Pujata iecelšanu par kardinālu publiski paziņoja tikai 2001. gada sākumā.
2010. gadā kardināls Pujats beidza pildīt apustuliskā administratora pienākumus un kā emeritēts bīskaps viņš vēl joprojām turpina darboties Rīgas Sāpju Dievmātes draudzē.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valdība piešķir 353 657 eiro koksngraužu postījumu seku novēršanai Jēkaba katedrālē
Ministru kabinets 25. oktobra sēdē lēma piešķirt 353 657 eiro no valsts budžeta programmas līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, lai Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija atbilstoši Nacionālās...
Lasīt tālākDievturu garīdzniekiem plānots noteikt tiesības laulāt ar juridisku spēku
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 18. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Civillikumā, ar kuriem dievturu garīdzniekiem plānots noteikt tiesības laulāt ar juridisku spēku. Šobrīd...
Lasīt tālākPrezidents aicina mainīt likumu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas neatkarības nodrošināšanai
Valsts prezidents Egils Levits pirmdien iesniedzis grozījumus Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā, lai pilnā mērā atzītu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas patstāvīgo un neatkarīgo (kanoniskajās...
Lasīt tālākSaeima tomēr pieņem Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu
Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesības tiek nodotas Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, ceturtdien, 24.martā, lēmusi Saeima. Trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstītais...
Lasīt tālākAizdomas, ka valsts šaurai interešu grupai ir gatava uzdāvināt Rīgas simbolu – Pēterbaznīcu
Rīgas Svētā Pētera baznīca – pilsētas dominante un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas “pērle”, – jau drīzumā varētu iegūt jaunu saimnieku. Saeimā šobrīd...
Lasīt tālākKam Saeimas deputāti grasās atdot Pēterbaznīcu?
Rīgas Svētā Pētera baznīca zināma kā viena no vecākajām un vērtīgākajām viduslaiku monumentālās arhitektūras celtnēm Baltijas valstīs – Pēterbaznīca ir unikāls dievnams Latvijas...
Lasīt tālākSaeima tiek maldināta – t.s. vācu draudzei uz Pēterbaznīcu ir vismazāk tiesību no visiem iesaistītajiem
Jau kādu laiku atkal ir aktualizējies jautājums par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām – lai arī baznīca savā vairāk kā 800 gadu ilgajā pastāvēšanas laikā piedzīvojusi...
Lasīt tālākSaeimas deputātu iniciatīva par katoļu līdzdalību Pēterbaznīcā izsauc plašu rezonansi
Turpinoties jau pirms vairākiem gadiem aizsāktajām diskusijām par Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām, atsevišķi Saeimas deputāti iesnieguši priekšlikumu iekļaut Pēterbaznīcas...
Lasīt tālākRomas katoļi: Pēterbaznīcai jākļūst par kopīgu lūgšanu vietu un kristiešu vienotības zīmi
Saeimas kuluāros un sabiedrībā turpinās karstas diskusijas par Rīgas Svētā Pētera baznīcu un to, kam jākļūst par baznīcas īpašumtiesību turētāju. Lai arī šobrīd no Saeimas vairākuma...
Lasīt tālākPēterbaznīcas atdošana LELB un Vācu draudzei – kārtējais negodīgais gājiens pret Latvijas sabiedrību un tās īpašumu
Turpinoties diskusijām par to, kam turpmāk jādeliģē Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības, Saeima decembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Rīgas svētā Pētera baznīcas...
Lasīt tālāk