Kārtība nodokļos nozīmē arī kārtību valstī
Sakārtota nodokļu sistēma ir valsts ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes pamatā. Tieši nodokļu sistēma ir tā, kas var nodrošināt valsts tālāku attīstību un cilvēku labklājību. Vienlaikus neapšaubāmi, ka nodokļu maksātājiem ir jāsaprot, kā nodokļi ietekmē valsts ekonomiku un kur iekasētā nauda tiek izlietota. Prognozējamība un stabilitāte ir svarīgi principi, kas jāievēro, ja runājam par kārtību nodokļos.
Šogad lielas izmaiņas piedzīvo nodokļu sistēma Latvijā – atbalstītas nodokļu izmaiņas, kas paredz, ka no 2021. gada par 1 procentpunktu tiks samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme. Tāpat no 2021. gada līdz 1800 eiro tiks paaugstināts ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Paredzams, ka šo nodokļu izmaiņu rezultātā 2021. gadā darbaspēka nodokļa slogs, salīdzinot ar Baltijas valstīm, kļūs konkurētspējīgāks. Tāpat noteikts, ka minimālā alga Latvijā pieaugs līdz 500 eiro mēnesī.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzinis, ka būtu ļoti svarīgi, lai nodokļu sistēma būtu taisnīga un visi cilvēki kopējā budžetā iemaksātu vienādi: “Nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai. Ir vairāki nodokļu maksāšanas režīmi, kuros uzņēmēji maksā mazāk. Redzamākais no tiem ir mikrouzņēmuma nodoklis. Par darbinieku būtu jāmaksā vismaz minimālais sociālais nodoklis.”
Tāpēc piedāvāto nodokļu izmaiņu mērķis ir panākt vismaz minimālo sociālo nodrošinājumu katram strādājošajam Latvijā. Tāpat kā tas ir kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.
Tam, ka nodokļus būtu jāmaksā visiem, piekrīt arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas padomes loceklis un SIA STIGA RM valdes loceklis Andris Ramoliņš, norādot, ka “ir jādara vēl daudz, lai attīstītu mūsu valsts starptautisko konkurētspēju. Un viens no veidiem, kā mēs to visi varam darīt, ir apzināties, ka katram no mums ir jāstrādā ne tikai vienoti, bet arī godīgi, nodrošinot, ka arī nodokļus mēs visi maksājam vienoti un tikpat godīgi – visus līdz pēdējam centam.”
“Lai arī uzskatu, ka nodokļu politikai jābūt elastīgai un pretimnākošai biznesam, esmu kategoriski pret mikrouzņēmumu nodokļu režīmu un citiem līdzīgiem atvieglinājumiem, kas no veiklu darboņu puses tiek izmantoti, lai valstij pilnā mērā nesamaksātu tai pienākošos nodokļus. Bija brīdis, kad tas bija risinājums 2008. gada krīzes seku mīkstināšanai, bet jau kādu laiku tas ir savu nepieciešamību izsmēlis. Nodokļu nemaksāšanu uzskatu par lielāko problēmu mūsu valsts ekonomikā, kas neļauj uzņēmējiem godīgi konkurēt ne tikai vietējā tirgū, bet arī starptautiski. Līdz ar to uzskatu, ka jābūt sakārtotām pamatlietām, kas rada visiem uzņēmējiem vienādus spēles noteikumus, un tad pat nodokļu likme viena procentpunkta ietvaros nav izšķiroša, lai sekmīgi konkurētu starptautiskajos tirgos,” uzskata uzņēmējs.
Vienlaikus kokrūpnieks pauda, ka attiecībā uz jaunajiem uzņēmējiem ir saprotams, ka nepieciešamas nodokļu atlaides, kas palīdzētu biznesu iesākt. “Sasniedzot zināmu rezultātu, šī atlaide varētu pārvērsties par grantu. Domāju, ka šis labvēlības periods varētu būt 3–5 gadi, jo biznesā nevar būt dāvanas bez prasībām,” sacīja Ramoliņš.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pauž gandarījumu, ka Saeima spērusi soli tuvāk Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai vismaz Baltijas reģionā. Vienlaikus biedrība norāda, ka piedāvātais samazinājums ir nepietiekams, lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju, tamdēļ izšķiroši svarīga loma ir līdz 2021. gada 1. jūnijam izstrādājamam valdības plānam turpmākam darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk