Ko zinām par “Moderna” izstrādāto vakcīnu pret Covid-19, un ar ko tā atšķiras no “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnas
Līdz šim Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ar nosacījumiem reģistrētas divu ražotāju (“Pfizer” un “BioNTech” un “Moderna”) vakcīnas pret Covid-19. Tā kā abu vakcīnu izstrādē ir izmantotas inovatīvas metodes, Zāļu valsts aģentūra skaidro, kas šīm vakcīnām ir kopīgs un ar ko abas vakcīnas atšķiras. Lai arī šīs ir pirmās reģistrētās vakcīnas, to izstrādē izmantotā mRNS vakcīnu tehnoloģija jau tiek pētīta vairāk nekā desmit gadus gan vakcīnu, gan citu zāļu radīšanai.
Jau ziņots, ka pirmo vakcīnu pret Covid-19 “Comirnaty” izstrādājuši ražotāji “BioNTech” un “Pfizer” un tā ES reģistrēta 2020. gada 21. decembrī. Vakcīna izstrādāta ar mērķi pasargāt no koronavīrusa izraisītas saslimšanas Covid-19. Savukārt otrā vakcīna, kuru izstrādājis ražotājs “Moderna”, reģistrēta 2021. gada 6. janvārī.
Abu vakcīnu kopīgais
Abas reģistrētās vakcīnas ir veidotas pēc inovatīvas metodes, kuras pamatā ir mRNS ziņnesis, kurš organismam palīdz izveidot pīķa proteīna daļiņas jeb S-proteīnu, kuras atrodas koronavīrusa sastāvā un ko vīruss izmanto, lai iekļūtu organisma šūnās. Tas nozīmē, ka pēc vakcīnas saņemšanas vakcinētās personas imūnsistēma izveidos antivielas pret pīķa proteīna daļiņām jeb S-proteīnu un brīdī, kad organisms sastapsies ar koronavīrusu, atpazīs šo proteīnu un varēs aizsargāt organismu pret vīrusu.
Šīs vakcīnas ir sintezētas mākslīgi, līdz ar to nesatur dzīvu vīrusu, kā arī to izgatavošanā nav izmantotas cilvēku, embriju šūnas vai mikročipi.
Salīdzinot ar citām vakcīnām, mRNS vakcīnu lielākā priekšrocība ir iespēja to saražot ātrāk, kas ir īpaši svarīgi, apkarojot pandēmiju.
Gan “Pfizer” un “BioNTech”, gan “Moderna” izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 ir līdzvērtīgas ne vien pēc izmantotās vakcīnas izstrādes tehnoloģijas, bet arī efektivitātes ziņā – abas vakcīnas uzrāda teju identisku efektivitāti pret Covid-19 (jeb 95 % – Pfizer un BioNTech vakcīna un 94% – Moderna vakcīna), kā arī atbilst visām stingrajām drošuma prasībām.
Lai vakcīnu varētu izmantot Eiropas Savienībā (ES), tai jāizpilda tādas pašas kvalitātes, drošuma un efektivitātes pierādījumu prasības kā jebkurām zālēm. Nekādas atkāpes no šīm pamatprasībām netiek veiktas.
Vakcīnu izstrādes un reģistrācijas process šoreiz notiek ātrāk nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vakcīnu reģistrēšanu uzraugošajām iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem. Turklāt pētnieki jau vairāk nekā 10 gadus ir pētījuši potenciālās SARS un MERS vīrusa vakcīnas. Šie ilgstošie, iepriekšējie pētījumi kalpo kā pamats ātrākai vakcīnu kandidātu izstrādei Covid-19 pandēmijā.
Lielākā atšķirība – vakcīnu uzglabāšana un nākamās devas saņemšanas laiks
Lielākā šo vakcīnu atšķirība ir saistīta ar to uzglabāšanu. Ja “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātā vakcīna sasaldētā veidā ir jāuzglabā īpašās saldētavās -90°C līdz -60°C temperatūrā (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu līdz 5 dienām ledusskapī 2°C-8°C), tad “Moderna” vakcīnu iespējams uzglabāt ledusskapjos -25°C līdz -15°C temperatūrā.
Jānorāda, ka “Comirnaty” vakcīna ir piemērota vakcinācijai no 16 gadu vecuma, bet “Moderna” – no 18 gadu vecuma. Tas ir saistīts ar pētījumos iekļauto populāciju. Tāpat zāļu ražotājs “Moderna” savos pētījumos iedarbības un drošuma demonstrēšanai ir izmantojis 28 dienu intervālu starp abām vakcīnu devām, tāpēc arī vakcīnas aprakstā ir rekomendēts starp pirmās un otrās vakcīnas devas ievērot 28 dienu intervālu. Savukārt zāļu ražotāja “Pfizer” izstrādātās vakcīnas “Comirnaty” gadījumā starp abām devām jāievēro 21 dienas intervāls. Tā kā abas vakcīnas ir reģistrētas ar nosacījumiem, tad vēl 2 gadus abiem ražotājiem būs jāturpina veikt klīniskie pētījumi, lai iegūtu papildu datus par vakcīnu dažādu vecuma grupu pacientiem.
Zāļu valsts aģentūra atgādina, ka tikmēr, kamēr vakcīnas Eiropas Savienībā pieejamas ierobežotā daudzumā, pacienti nevar izvēlēties, kuru vakcīnu saņemt. Par atbilstošākās vakcīnas piemērošanu lemj ārstējošais ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, alerģiskās reakcijas pret vakcīnu sastāvā esošajām palīgvielām u.c.
Vēl par tēmu:
Veselības aprūpe krīzes priekšvakarā: LĀB aicina rīkoties
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vērsusies pie Ministru prezidentes, finanču ministra, veselības ministra, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja...
Lasīt tālākTiesībsargs: Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu
Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu, kurā vērtēta ārsta rīcība. Komisijai vajadzēja vērtēt konkrētā jautājuma nozīmīgumu...
Lasīt tālākPacientu biedrība: Ungārijas iecere izstrādāt plānu sirds slimību mazināšanai Eiropā – iespēja Latvijai, kas jāprot izmantot
Ungārija kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts 2024. gadā ir izvirzījusi cīņu ar sirds un asinsvadu slimībām (SAS) par savu galveno prioritāti un uzņēmusies vērienīgu iniciatīvu...
Lasīt tālākSPKC aicina iedzīvotājus vakcinēties pret sezonālo gripu un Covid-19
Sākoties rudenim un mainoties laikapstākļiem, dažādu vīrusu izraisītas slimības sastopamas arvien biežāk, tāpēc tieši šajā laikā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina...
Lasīt tālākLVSADA aicinās iekļaut valsts budžetā 153,27 miljonus eiro, lai nepieļautu valsts veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos
Pēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) ierosinājuma sociālie partneri un Veselības ministrija 9. oktobrī kopīgi nolēma aicināt Ministru kabinetu iekļaut...
Lasīt tālākBērnu onkoloģijas attīstībā ieguldīs deviņus miljonus eiro
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) 125 gadu jubilejas konferencē svinīgi atklāta Šveices-Latvijas sadarbības programma “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”. Ieguldot...
Lasīt tālākPiektdaļa iedzīvotāju nezina par valsts apmaksātajiem vēža skrīningiem
Kaut gan regulāra vēža skrīninga veikšana ļauj vēzi atklāt agrīni un bieži veiksmīgi ārstēt, un Latvijā aug skrīningu apmeklētāju skaits, teju piektā daļa jeb 19% aptaujāto nezina,...
Lasīt tālākTiesībsargs: Sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti uzlabojas, tomēr mazinājusies pašu cilvēku ar invaliditāti vēlme cīnīties par savām tiesībām
Sabiedrības attieksme un izpratne par cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ir uzlabojusies – to apstiprina divi šogad tiesībsarga uzdevumā veiktie pētījumi. Tomēr viens no tiem iezīmē...
Lasīt tālākVK: Paliatīvo aprūpi Latvijā neorganizē atbilstoši pacientu vajadzībām
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka paliatīvā aprūpe Latvijā nav pilnvērtīga veselības aprūpes sastāvdaļa, jo nemaz nav radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvās aprūpes sistēmu...
Lasīt tālākAbu Meri sasauc Imunizācijas valsts padomi: nevaram atļauties šādi zaudēt bērnus
Veselības ministrs Hosams Abu Meri šonedēļ ir sasaucis Imunizācijas valsts padomi, lai ar ekspertiem pārrunātu aktuālo satraucošo situāciju un priekšlikumus vakcinācijas un imunizācijas...
Lasīt tālāk