Arī 2020. gada decembrī turpinājās strauja eksporta izaugsme
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gada decembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 12,5%. Savukārt preču imports pieauga vien par 0,9%. Līdz ar to tirdzniecības deficīts bija ievērojami mazāks nekā pirms gada.
Decembrī jau ceturto mēnesi pēc kārtas pieauga lielākā daļa eksporta preču grupu vērtība. Apjomīgākie pieaugumi gada laikā bija vērojami elektroierīču un iekārtu, koksnes un tās izstrādājumu un graudaugu eksporta grupās. Tāpat pieauga graudaugu, dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī plastmasu un to izstrādājumu eksports. Savukārt samazinājās eļļas augu sēklu, lidaparātu un to daļu un tabakas eksporta vērtība.
“Līdz ar vakcinēšanās uzsākšanu izredzes pārvarēt Covid-19 pandēmiju ir uzlabojušās, tomēr eksporta attīstība šogad, līdzīgi kā kopējās ekonomikas perspektīvas, joprojām ir neskaidras jaunu vīrusa izplatības uzliesmojumu dēļ. Ceram, arī turpmāk ražotāji spēs pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajai situācijai, turpinot audzēt eksporta apjomus arī 2021. gadā,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Decembrī gada griezumā pieauga preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 10,5%. Eksports no ES valstīm visstraujāk pieauga uz Igauniju, Lietuvu (uz abām – elektroierīces un iekārtas, koksne), Rumāniju (koksne), Somiju (minerālie un jaukti ķīmiskie produkti) un Kipru (optiskās ierīces un aparatūra). Savukārt eksports būtiski samazinājās uz Zviedriju (mēbeles un jaukti ķīmiskie produkti).
Mērenāk pieauga eksports uz NVS valstīm – par 2,9%. Būtiskāk eksporta vērtība palielinājās uz Krieviju (elektroierīces un iekārtas, farmācijas produkti), bet samazinājās uz Kazahstānu (mehānismi un ierīces).
Decembrī ievērojami pieauga eksports uz pārējām valstīm – par 25,2%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (koksne), Maroku, Alžīriju, Saūda Arābiju un Nigēriju (uz visām – graudaugi), bet samazinājās uz Turciju (graudaugi).
Preču importa pieaugumu decembrī gada griezumā būtiski ietekmēja dzērienu, elektroierīču un iekārtu, koksnes un tās izstrādājumu un graudaugu vērtības palielinājums. Savukārt samazinājās lidaparātu un to daļu, kā arī minerālo produktu importa vērtība.
Pateicoties ievērojamam eksporta kāpumam 2020. gada pēdējos četros mēnešos, kopumā 2020. gadā preču eksports pārsniedza 2019. gada apjomus par 1,7%. Savukārt importēts 2020. gadā bija par 5,3% mazāk preču nekā pirms gada.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk