• Tweet

“Reģionālo attīstības centru apvienība”, iesaistoties Atveseļošanas un noturības mehānisma 2021-2026 plāna projekta apspriešanā, nosūtot vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un finanšu ministram Jānim Reiram, pauž satraukumu, ka Administratīvi teritoriālās reformas atbalstam paredzētais naudas daudzums ir būtiski samazinājies, kā arī programmas ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu reģionos ir kļuvusi nebūtiska.

“Varam pārliecinoši apgalvot, ka, realizējot Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna prioritāti “nevienlīdzības mazināšana”, uzstādītais mērķis netiks sasniegts un tiks panākts pretējs efekts. Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns nevis veicinās teritoriju attīstību, bet tā tiks vēl vairāk bremzēta, kā rezultātā paredzētā teritoriju līdzsvarotā attīstība pēc administratīvi teritoriālās reformas būs vēl vairāk deformēta nekā līdz šim,” vēstulē Ministru prezidentam A.K.Kariņam un finanšu ministram J.Reiram raksta biedrības “Reģionālo attīstības centru apvienība” Valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā projektā tiek piedāvāts visu attīstību koncentrēt 5 industriālajos parkos, kas viennozīmīgi sekmēs 5 konkrēto teritoriju attīstību, taču tas nekādā veidā nesekmēs pārējo novadu attīstību un neveicinās disproporcijas mazināšanos. “Līdzšinējā prakse atbalstīt industriālo teritoriju attīstību konkrētos reģionālajos centros un valsts pilsētās, sevi ar gadiem bija pierādījusi par labu esam. Atteikšanās no tās ir liela kļūda! Šāds solis nevis sekmēs visu jaunizveidoto pašvaldību attīstību, bet gan to bremzēs,” satraukumu pauž Vents Armands Krauklis.

Nevienlīdzību veicinātu īres mājokļu būvniecība tikai ar attīstītāja starpniecību, jo tad šādi mājokļu galvenokārt koncentrēsies tikai lielākajās valsts pilsētās. Piedāvātais risinājums dzīvokļu pieejamības nodrošināšanā izraisīs kvalitatīvā darbaspēka iekšēju migrāciju no esošajiem reģionālajiem centriem uz mākslīgi radītiem industriālajiem centriem vai lielākajām valsts pilsētām.

Vents Armands Krauklis norāda, ka ir nepietiekami paredzētie finanšu līdzekļi valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla kvalitātes uzlabošanai jauno novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darbavietu pieejamībai. Plānā norādīta nepieciešamība veikt vietējo autoceļu stāvokļa kvalitātes uzlabošanu 299,39 km garumā, taču ieplānotās investīcijas nodrošinās tikai 4,2% no nepieciešamajām vajadzībām.

Veselības jomā piedāvātais Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna modelis nākotnē paredz attīstīt un ieguldīt investīcijas tikai trijās universitāšu slimnīcās un sekundārajos ambulatoros veselības aprūpes centros septiņās reģionālajās slimnīcās. Tādējādi arī pēc Administratīvi teritoriālās reformas 18 pašvaldību iedzīvotājiem nebūs pieejami modernizēti sekundārie ambulatorie pakalpojumi.

“Nevienlīdzību sociālo pakalpojumu sfērā vairotu ierosinājums attīstīt jaunus sociālās infrastruktūras objektus, nevis atbalstīt esošos sociālo pakalpojumu sniedzējus. Latvijas pašvaldībās ir daudzi jau gatavi objekti, kuri ir funkcionējoši, nokomplektēti ar nepieciešamo personālu, atrodas pakalpojuma saņēmējam zināmā un pazīstamā vidē, taču daudzi no tiem nav teicamā stāvoklī, tajos nepieciešami steidzami un neatliekami ieguldījumi,” informē Vents Armands Krauklis.

Izglītības jomā paredzētais atbalsts tikai vidusskolām. Vents Armands Krauklis norāda, ka pandēmijas izraisītās krīzes laikā bija redzams, ka reģionu pamatskolas un sākumskolas ir vismazāk gatavas dažāda veida pārmaiņām, līdz ar to, lai nodrošinātu reģionālu, vispusīgu attīstību izglītības jomā, būtu jānodrošina visu līmeņu izglītības iestāžu vienmērīga attīstība.