• Tweet

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija turpina spriest par Rīgas Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni – tai jāizlemj, kas turpmāk saimniekos Pēterbaznīcā un kurš būs tās juridiskais īpašnieks. Ņemot vērā, ka Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikums Rīgas Svētā Pētera baznīcas tiesības nodot īpašam nodibinājumam, kurā būtu pārstāvēta valsts, Rīgas pilsēta un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB), nav izpelnījies vispārēju atbalstu, šobrīd tiek izskatīti tikai divi pretendenti – LELB un Rīgas pilsētas pašvaldība. Tas gan raisījis diskusijas katoļu kopienā – vai baznīcas pārvaldībā nevajadzētu iesaistīties arī citu konfesiju pārstāvjiem?

Viduslaikos celtā Sv. Pētera baznīca juridiski šobrīd ir manta bez īpašnieka, kaut to apsaimnieko galvaspilsētas pašvaldība. Mēģinājumi sakārtot īpašumtiesības aizsākās vēl 1993. gadā, bet process izrādījies ļoti lēns un līdz pat šai dienai nav zināms, kam galu galā tiks uzticētas Pēterbaznīcas atslēgas.

Lai arī Valsts prezidents Egils Levits rosināja veidot nodibinājumu no četriem lielajiem spēlētājiem, prezidenta piedāvājums nerada atbalstu, un šobrīd izskatīti tiek galvenokārt divi pretendenti – LELB un Rīgas pilsētas pašvaldība, kuru pārstāvjiem būs iespēja uzstāties Saeimas komisijas sēde un izklāstīt savus redzējumus par dievnama piederību. Šāda nostāja raisījusi vairākus jautājumus par to, vai baznīcas īpašumtiesības nav jāpiešķir, ņemot vērā visu konfesiju intereses? Tā, piemēram, Romas Katoļu baznīcas, kas būtībā skaitās Pēterbaznīcas vēsturiskā mantiniece.

Spraigas diskusijas par šo jautājumu aizsākušās arī katoļu “Facebook” grupā “Latvian Catholic group”, kas parāda, ka gluži vienaldzīgi pret Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām katoļi nav. Katoļu vidū valda neizpratne par to, kāpēc viņu baznīca neizrāda interesi par Pēterbaznīcu, lai gan pirms reformācijas Pēterbaznīca piederēja katoļiem.

“Mani izbrīna katoļi, kas grib celt jaunas baznīcas un vecās atdot citiem,” norāda katoļticīgais Jānis. Arī Aldis norāda, ka principā Pēterbaznīcai būtu jābūt katoļu īpašumā, ja vien tam līdzi nāk arī pārliecība, ka katoļi to var apsaimniekot. Savukārt Ēriks pauž, ka tas būtu tikai taisnīgi, ja Dievnams tiktu atgriezts tā patiesajiem īpašniekiem, baznīcas cēlājiem, katoļu baznīcai: “Nu, nav pieņemts ēst no svešiem traukiem. Brāļiem luterāņiem ir pietiekami daudz baznīcu, kuras celtas pēc reformācijas.”

Savukārt Sandra pauž viedokli, ka ideālā variantā Pēterbaznīcu būtu jāsadala sektoros, kā tas ir izdarīts Kunga Kapa baznīcā Jeruzalemē: “Centrālais altāris būtu jāatdod katoļiem. Jāatceras, ka katram lēmumam seko sekas. Kungs ir arī ir zemestrīču un plūdu Dievs. Kunga namu neceļ kā koncertu vai izstāžu zāli. Dievs mīl skaistumu. Katrs mākslinieks ir Dieva meistardarbs. Paniskas bailes, ka katoļu paliks vairāk? Vai līdz ar to Paradīzes kambaros paliks mazāk vietas luterāņiem? Kas notiek? Kas vēl nav sapratis, notiek katoļu [..] izstumšana no viņu celtās baznīcas.“

Daļa atzīst, ka katoļi varētu arī nebūt tiešie pārvaldnieki, bet iesaistīties dievnama ikdienā gan tiem būtu vēlams, jo Dieva namam vajadzētu uzņemt visas konfesijas. Piemēram, Aivars norāda, ka “nevienam nav šaubu par Latvijas katoļu atvērtību uz sadarbību un ekumenismu”.

“Man personīgi šķiet pieņemami, ja īpašnieks ir Rīgas pilsēta, bet dievkalpojumus noturēt un pastorālās aktivitātes veikt varētu luterāņi un katoļi. Jo baznīcu jāpiepilda ar ticīgajiem, ko līdz šim luterāņiem nav izdevies realizēt pienācīgi. Ja pilsēta ir gatava uzņemties rūpes par mūriem, tad jāpriecājas. Baznīcai nebūs finanšu riska, bet būs iespēja sludināt evaņģēliju un garīgi aprūpēt ticīgos,” diskusijā paudis Siguldas Katoļu draudzes prāvests Rihards Rasnacis, turpinot, ka “katoļi vēlas, lai pēc iespējas vairāk cilvēku šajā dievnamā saņem pestīšanu”.

Ja Latvijas katoļi ir tik ļoti atvērti sadarbībai, vai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam (JV) nevajadzētu to ņemt vērā, nevis vienkārši “piedizainēt” likumu vienai kopienai, un vai vietējiem katoļu un luterāņu bīskapiem nevajadzētu iestāties par to, lai šī baznīca kļūtu par izcilu ekumenisma simbolu visā Eiropā?

Foto: F64