Asociācija norāda uz netaisnību: Svarīgas kampaņas netiek realizēta ar reģionālo mediju starpniecību
Latvijas Reģionālo mediju asociācija atklātā vēstulē pieprasa visiem valsts iedzīvotājiem, bet jo īpaši reģionos dzīvojošajiem un strādājošajiem svarīgās valsts informatīvās kampaņas realizēt tieši ar reģionālo un vietējo mediju starpniecību.
“Laikā, kad īpaši aktuāla ir uzticamas informācijas, uzticamu informācijas avotu pieejamība iespējami plašākam iedzīvotāju lokam, nenovērtējama ir reģionālo mediju loma. Veidojot medija unikālo saturu, to darbinieki – korespondenti, žurnālisti, redaktori – vienlaikus arī informē savu auditoriju par svarīgākajiem valsts un pasaules notikumiem, analizē tos, skaidro, pieaicinot noteiktas nozares speciālistus, uzticamus ekspertus. Arī Covid-19 pandēmijas radītais plašo jautājumu un problēmu loks šai ziņā nav izņēmums. Tādējādi ar pārliecību var teikt, ka Latvijas reģionālie mediji novados pilda gan varas līdzsvarotāja, gan sabiedriskā medija funkcijas. Turklāt vairums reģionālo mediju darbojas dažādās platformās, kur viena no tām – drukātie preses izdevumi – aizsniedz to auditorijas daļu, kam nav digitālo prasmju un nav arī iespēju tās izmantot (pēc EK ziņojuma par 2020. gadu, Latvijā ir 52% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 70 gadiem, kam nav digitālo pamatprasmju),” pausts vēstulē.
“Tajā pašā laikā pagaidām neviena no valsts apmaksātajām un iedzīvotājiem ļoti svarīgajām informatīvajām kampaņām – piemēram, ne par Altum jaunajām programmām, ne krasām sabiedriskā transporta kustības saraksta un arī maršrutu maiņām, kas saistītas ar «Rail Baltica» izbūvi, ne arī par Covid-19 jautājumiem, tajā skaitā par vakcināciju un daudziem citiem svarīgiem jautājumiem – netiek realizēta tieši ar reģionālo mediju starpniecību. Pareizāk sakot, reģionālajiem medijiem tiek piedāvāts šo informāciju apkopot un izplatīt bez maksas, tajā pašā laikā šīm kampaņām atvēlēto naudu izmaksājot sabiedrisko attiecību kompānijām un speciālistiem, reklāmu aģentūrām vai pat, kā gadījumā ar Vakcinācijas biroju, plānojot izdot īpašu Vakcinācijas avīzi. Lai arī, jāuzsver, ka tās plānotā tirāža (~100 000 eksemplāru), sasniedz pat piecas līdz septiņas reizes mazāku auditoriju nekā reģionālo mediju kopējā sasniegtā auditorija. Salīdzinājumam: šai vienai avīzei plānots atvēlēt 300 000 eiro, tajā pašā laikā valsts atbalsts visu reģionālo preses izdevumu satura atbalstam laikā no 2021. gada maija līdz 2022. gada 28. februārim ir 253 800 eiro, kur, piedaloties projektu konkursā, katrs medijs var iegūt ne vairāk kā 18 000 eiro. Jāuzsver, ka šī ir summa, kas nesedz pat viena pilnapjoma daudzplatformu reģionālā medija mēneša izmaksas,” norāda Latvijas Reģionālo mediju asociācija.
“Jā, reģionālo un citu mediju atbalstam – sabiedriski nozīmīga satura veidošanai – ar Mediju atbalsta fonda starpniecību tiek atvēlēta valsts budžeta nauda. Gan jāatgādina, ka fonds tika dibināts tāpēc, ka Latvijas neatkarīgie reģionālie mediji ilgstoši bijuši spiesti darboties nevienlīdzīgos un publisko līdzekļu netaisnīgi ietekmētos tirgus apstākļos, kur mediju tirgu kropļoja un turpina kropļot dažādu veidu mediju izstrādājumi, tai skaitā pašvaldību izdotas ”avīzītes”, portāli un pat televīzijas,” pauž Latvijas Reģionālo mediju asociācija.
Latvijas Reģionālo mediju asociācija pieprasa visiem valsts iedzīvotājiem, bet jo īpaši reģionos dzīvojošajiem un strādājošajiem svarīgās valsts informatīvās kampaņas realizēt tieši ar reģionālo un vietējo mediju starpniecību, atvēlot tam paredzētos ministriju, valsts iestāžu, valsts kapitālsabiedrību un citu valsts institūciju reklāmai un sabiedriskajām attiecībām, informatīvajām kampaņām atvēlētos līdzekļus.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk