• Tweet

Turpinoties diskusijām par to, kam turpmāk vajadzētu uzņemties rūpes par Pēterbaznīcu, izskanējis viedoklis, ka dievnamam būs nepieciešamas ievērojamas investīcijas, ko it kā tam varot nodrošināt tikai Vācijas valdība. Tas sabiedrībā izraisījis sašutumu – vai tiešām naudas dēļ pārdosim valsts nozīmes kultūras pieminekli? Un vai tiešām Pēterbaznīca ir kritiskā stāvoklī?

Ir izskanējis, ka spēja līdzfinansēt Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanu varētu izrādīties galvenais arguments, Saeimai lemjot, kam piešķirt īpašumtiesības uz 13. gadsimtā celto dievnamu. Ārlietu ministrija pat apstiprinājusi, ka Bundestāgā, apspriežot šī gada budžetu, tikusi skatīta iespēja sniegt līdzfinansējumu Pēterbaznīcas atjaunošanas darbiem.

Par to, ka baznīcu varētu nodot tiem, kuriem vairāk naudas, šajā gadījumā – Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai ar visu Vāczemes finansējumu, – raksta arī portāls “Dienas Ziņas” publikācijā “Pēterbaznīca vai 30 sudraba graši – ko izvēlēsimies?”, norādot: “Lai arī teorētiski uz baznīcas īpašumtiesībām ir vairāki pretendenti, arvien kaismīgāk sabiedrībā tiek virzīta ideja par to, ka nav citas iespējas, kā vien baznīcu nodot Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Vēsturisko faktu, ka dievnamu patiesībā cēlusi Romas katoļu baznīca, politiķi vispār izvairās pat pieminēt.”

Tajā norādīts, ka “ja nauda būtu bijusi svarīgāka par visu, varbūt arī Latvijas neatkarība netiktu atgūta, jo teorētiski gan jau kāds varēja nopirkt arī mūsu Atmodas līderus. Ar to tikai skaidri pasakāms, ka visu nevar un nedrīkst vērtēt naudā. Ar tādu Rīgas un visas Latvijas simbolu kā Pēterbaznīca, tāpat kā ar savu Tēvzemi, par naudu tirgoties ir grēks un nodevība.”

Tajā pašā laikā satraukumu par baznīcas stāvokli publiski pauduši daudzi, tai skaitā arhitekts un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperts Pēteris Blūms, kurš LTV raidījumā “Kultūršoks” norādījis, ka no visām Vecrīgas baznīcām Pētera baznīca ir visnožēlojamākajā stāvoklī. Ekspertu uztrauc dievnama iekšējo kolonnu stāvoklis un tas, ka sācis šķiebties baznīcas tornis.

Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārvaldē gan noraida ziņas, ka par Pētera baznīcas stāvokli būtu jāuztraucas. Tiek skaidrots, ka šobrīd ir jāpabeidz ugunsdzēsības sistēmas ieviešana. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pārbaudē konstatējis, ka darba kārtībā nav ugunsdzēšanas sistēmas un baznīcai vajadzīga ūdenssūkņu renovācija, ko VUGD atļāvis veikt līdz 2022. gada jūlijam. Arī liftam kā katru gadu tiks veikta neatkarīgā ekspertīze.

Ņemot vērā, ka Saeimas atbildīgās komisijas uzstādījums nozīmē, ka jaunajam Pētera baznīcas saimniekam jābūt vai nu ļoti turīgam, vai jāspēj piesaistīt vērienīgas investīcijas, jāatgādina, ka Pēterbaznīca kā tūrisma un kultūras objekts pati ir labu peļņu nesoša – Pēterbaznīcas skatu tornis vien gadā ienes līdz 1,5 miljoniem eiro. Tātad teorētiski Pēterbaznīcas restaurācijai nepieciešamos līdzekļus tā spētu nodrošināt.

Taču īsti nav saprotams, par kādu katastrofālo stāvokli arhitekts Blūms runā – vai viņa rīcībā ir kādi oficiāli ekspertu veikti atzinumi, kuri no sabiedrības tiek slēpti? Vai arī, ja tādu nav, kāpēc par Pēterbaznīcu tiek izplatītas šādas viltus ziņas? Vai arī patiesība ir tāda, ka Pēterbaznīcas it kā nožēlojamajam stāvoklim vajadzētu attaisnot tās steidzīgo atdošanu kādam, kuram ir vairāk naudas?

Foto: F64