• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
13/04/2021, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai un seku mazināšanai valdība 2020. gadā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam piešķīra 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Valsts kontrole (VK) publisko starpziņojumu par piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro, kuri, balstoties uz Zemkopības ministrijas aprēķiniem, tika paredzēti trim atbalsta programmām un no kuriem izlietoti 84 %. Veicot pārbaudi par šo līdzekļu pieprasījuma aprēķinu un aplēsēm, Valsts kontrolei nācās secināt, ka tie balstījās uz ievērojami negatīvāka scenārija iestāšanos, nekā vēlāk izrādījās. Atbalstīto nozaru ieņēmumu faktiskais samazinājums nemaz nebija tik liels kā ministrijas sākotnēji prognozētais. Līdz ar to atbalsta maksājumi no valsts budžeta ne tikai kompensēja nozaru ieņēmumu samazinājumu, bet atsevišķām lauksaimniecības nozarēm pat palielināja ieņēmumus salīdzinājumā ar attiecīgiem iepriekšējo gadu periodiem.

Zemkopības ministrija, lai veiktu regulāru situācijas uzraudzību saistībā ar Covid-19 izplatības izraisīto seku ietekmi, tūdaļ pēc 2020. gada 12. marta rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu izveidoja savas nozares krīzes vadības grupu, iesaistot tajā arī lauksaimnieku sociālos partnerus. Balstoties uz Zemkopības ministrijas apsvērumiem un aprēķiniem, valdība jau 14. aprīlī pieņēma noteikumus par valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi. Šim mērķim tika piešķirti 45,5 miljoni eiro, tai skaitā 35,5 miljoni eiro trijās atbalsta programmās, par kurām izvērtējums sniegts Valsts kontroles publiskotajā starpziņojumā.

Revidenti, izlases veidā pārbaudot Lauku atbalsta dienesta veikto atbalsta administrēšanu, secināja, ka atbalsts ir izmaksāts atbilstoši noteikumu administratīvajām prasībām. Vienlaikus, analizējot Zemkopības ministrijas līdzekļu pieprasījuma aplēses, Valsts kontroles veiktajā pārbaudē tika konstatēts, ka nepieciešamo līdzekļu apmēra aprēķinos izmantotās prognozes un reālā aina būtiski atšķīrās. Nozares ražotāju ieņēmumu faktiskais samazinājums nemaz nebija tik liels kā ministrijas sākotnēji prognozētais.

Divās no trim atbalsta programmām pieprasījums bija pavisam neliels, un neizlietotie līdzekļi apmēram 10 miljonu eiro apmērā tika pārvirzīti uz trešo programmu – atbalstam ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem (par piena govīm, par gaļas liellopiem, par nobarojamām cūkām), kurā bija plānoti 19 miljoni eiro, bet atbalstam tika izmaksāti 26 miljoni eiro. Sākotnēji Ministru kabineta noteiktais atbalstāmās nozares ieņēmumu samazinājums bija vismaz par 20 %, jau jūnijā tas tika mainīts uz 5 %, pamatojot to ar nepieciešamību noteikt līdzīgu atbalsta likmi kā Lietuvas lauksaimniekiem. Rezultātā atbalstam kvalificējās visas noteikumos minētās lauksaimniecības nozares. Vienlaikus atbalsta kopējais apmērs un atbalsta likme par katru lauksaimniecības dzīvnieku tika noteikti tādā apjomā, lai kompensētu lielāko daļu no 20 % ieņēmumu krituma.

Kaut arī situācija bija labvēlīgāka, nekā prognozēts, Zemkopības ministrija nepārskatīja nozaru lauksaimniekiem noteiktās atbalsta likmes. Tādēļ pie ieņēmumu faktiskā samazinājuma, kas vairumā gadījumu bija mazāks, nekā plānots, valsts atbalsta maksājumi ne tikai kompensēja nozares ieņēmumu samazinājumu, bet pat palielināja ieņēmumus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu periodiem. Piemēram, pēc revidentu aplēses, valsts atbalsts piena lopkopības nozarē par vismaz 7,3 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumu samazinājuma apjomu. Un, ņemot vērā, ka divās citās atbalsta programmās līdzekļi palika pāri, radās iespēja pagarināt atbalsta periodu – tas tika izmaksāts gan augustā, gan decembrī.

Ienākumu stabilizēšanas atbalsta kopējais saņēmēju skaits bija 9040, maksimālais atbalsta apmērs – 100 tūkstoši eiro. Šo atbalstu Lauku atbalsta dienests izmaksāja automātiski, balstoties uz reģistra datiem par lauksaimniecības dzīvniekiem. Zemkopības ministrija bija aprēķinājusi katras nozares iespējamo ieņēmumu kritumu, bet nebija paredzēts vērtēt ne individuālo atbalsta saņēmēju ieņēmumu izmaiņas, ne nodokļu parādus.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas pamatnostādnes, kuras nosaka, ka glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsts ir viens no visvairāk ekonomiku un konkurenci kropļojošiem valsts atbalsta veidiem, Valsts kontrole pēc noslēgtās pārbaudes aicina Ministru kabinetu turpmāk rūpīgāk izvērtēt nozarēm piešķirtā valsts atbalsta nosacījumus, lai novērstu tā iespējamo nelabvēlīgo ietekmi un veicinātu valsts izdevumu efektivitāti un solidaritāti.

820 skatījumi




Video

VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu

17/12/2024

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...

Lasīt tālāk
Video

Kavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju

17/12/2024

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...

Lasīt tālāk
Video

“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!

13/12/2024

“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās

12/12/2024

Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām

12/12/2024

Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...

Lasīt tālāk
Video

Plānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā

29/10/2024

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...

Lasīt tālāk
Video

Irēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...

Lasīt tālāk
Video

Kaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...

Lasīt tālāk
Video

Mazinās administratīvo slogu būvniecības jomā

23/10/2024

2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...

Lasīt tālāk
Video

ĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”

18/10/2024

“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...

Lasīt tālāk