Pirmklasnieku skaits augs vēl nākamos četrus gadus, bet pēc tam gaidāms straujš pirmklasnieku kritums, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prognoze, par ko otrdien vēsta laikraksts “Diena”.

IZM prognoze, kas izteikta, pamatojoties uz dzimstības datu pieaugumu, paredz, ka skolas solā šogad sēdīsies teju par tūkstoti vairāk pirmklasnieku nekā pērn.

Demogrāfijas eksperts Ilmārs Mežs gan to sauc par pārspīlētu skaitli, kas realitātē varētu izrādīties gandrīz divreiz mazāks. Taču, pat ja prognoze izrādīsies nekļūdīga, pieaugums neesot uzskatāms par iespaidīgu vai ievērojamu.

“Mācību gads vēl nav sācies, un šis varētu būt mazliet palielināts skaits. (..) Realitāte parādīs, ka tas būs mazliet zem 20 000,” min demogrāfs.

Viņš norāda, ka, skatoties iepriekšējo gadu pieredzi, pirmajā klasē nenonāk visi bērni, kuri dzimuši attiecīgajā gadā. Tomēr zināms pieaugums saglabāsies nākamos četrus gadus, jo lielākā dzimstība pēdējo 12 gadu laikā bijusi 2008.gadā. Pēc tās sekošot straujš kritums.

Cik tuvu patiesībai ir ministrijas šogad ieplānotais skolēnu skaits – 20 400 -, būs skaidrs 5.septembrī, kad no visām skolām tiks saņemta par pirmklasniekiem apkopotā statistika.

Taču pat pēdējos gados redzamais nelielais pirmklasnieku skaita pieaugums nespēj glābt kopējo situāciju – kopējais skolēnu skaits turpina kristies. Mežs norāda, ka šī līkne atšķirībā no pirmklasnieku skaita ies tikai uz leju. “Un, tiklīdz pie bērnu radīšanas vecuma nāks 90.gados dzimušie, Latvijā dzimušo skaits samazināsies vēl uz pusi – no tagadējiem 18 tūkstošiem gadā (nomirstot 33–35 tūkstošiem) uz kādiem 10 tūkstošiem,” nākotni iezīmē demogrāfs.

Pretēji dilstošajam skolēnu skaitam pedagogu rindas pērn kļuvušas aptuveni par 500 darbiniekiem kuplākas. Pieaugums galvenokārt vērojams vecumā no 60 gadiem, un tas skaidrojams ar pirmspensijas un pensijas vecuma skolotāju atgriešanos darbā skolā. Darbu viņi bija pametuši brīdī, kad pastāvēja ierobežojumi vienlaikus strādāt un saņemt pilna apmēra pensiju. Pieauguma iemesls ir arī skolotāju solidarizēšanās – viņi esot ar mieru strādāt mazāk, lai kolēģi nezaudētu darbu. Arī no janvāra skolām augušais finansējums ļāvis pieņemt darbā pedagogus un atjaunot dalīšanu grupās, kā arī pagarinātās dienas grupas.

Turpretī IZM darbinieku skaits turpina sarukt. Ministrs Rolands Broks (Zaļo un zemnieku savienība) to skaidro ar atalgojuma samazināšanos valsts iestādēs. Taču satraukumam pamata vēl neesot, jo uz izglītības politikas veidošanu būtisku iespaidu tas neatstājot.

Avots: nra.lv