Aprīlī strauji audzis gan preču eksports, gan imports
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021. gada aprīlī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 33%. Savukārt, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, preču eksports pieauga par 16%, kas nozīmē, ka šā gada pieaugums ir daļēji skaidrojams ar bāzes efektu. Preču importa apjomi aprīlī gada griezumā pieauga īpaši strauji – par 45,7%.
Šā gada aprīlī gada griezumā eksporta vērtība palielinājās gandrīz visās preču grupās. Strauji auga koksnes un tās izstrādājumu, sauszemes transporta līdzekļu, minerālo produktu, dzelzs un tērauda, kā arī elektroierīču un iekārtu eksports. Savukārt samazinājās graudaugu kultūru eksports.
Aprīlī gada griezumā, līdzīgi strauji kā kopējais eksports, pieauga preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 37,5%. Eksports uz ES valstīm straujāk auga uz Lietuvu (minerālie produkti, elektroierīces), Igauniju (transporta līdzekļi, dzelzs un tērauds), Vāciju (transporta līdzekļi, farmācijas produkti), Franciju (koksne, dārzeņi), Poliju (dzelzs un tērauds) un Zviedriju (transporta līdzekļi), bet samazinājās uz Horvātiju (mehānismi).
Vienlaikus pieauga eksports arī uz NVS valstīm – par 11,4%. Būtiskāk eksporta vērtība palielinājās uz Krieviju (dzelzs un tērauda izstrādājumi) un Ukrainu (elektroierīces, mehānismi, farmācijas produkti).
Aprīlī strauji auga eksports arī uz pārējām valstīm – par 19,4%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (koksne), Turciju (dzelzs un tērauds) un ASV (koksne), bet samazinājās uz Nigēriju (graudaugi).
Preču importa pieaugumu aprīlī gada griezumā veicināja sauszemes transporta līdzekļu, elektroierīču un iekārtu, dzelzs un tērauda, mehānismu un ierīču, minerālo produktu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu imports.
Kopumā gada pirmajos četros mēnešos eksports pārsniedza pagājušā gada attiecīgā perioda apjomus par 14%. Preču imports šajā laika posmā bija par 12,5% lielāks nekā pirms gada.
Eksporta attīstības perspektīvas 2021. gadā tiek vērtētas arvien pozitīvāk. Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, ko veicina vakcinācija, pakāpeniski aug ekonomiskā aktivitāte un eksporta apjomi. Tomēr, joprojām saglabājas nenoteiktība, galvenokārt, jaunu vīrusa paveidu izplatības dēļ.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk