VM: Latvijai jāturpina virzīties uz cilvēku centrētu veselības aprūpi
Lai ilgtermiņā sasniegtu kvalitatīvu, savlaicīgi pieejamu un uz cilvēku centrētu veselības aprūpi, Veselības ministrija turpinās mērķtiecīgi attīstīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu, kā arī profesionāla ārstniecības personāla pieejamību visā valstī un modernizēs nozares administratīvās funkcijas.
Veselības ministrija izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā priekšlikumus nozares prioritārajiem pasākumiem 2022.-2024. gadam. Ar vairākiem ieteikumiem, tie guvuši arī vairākuma sadarbības partneru un nozares profesionāļu atbalstu Veselības nozares stratēģiskās padomes sanāksmē. Atbalstu prioritāro pasākumu plānam paudusi Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Pacientu organizāciju tīkls, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO, Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas Kardiologu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija un citi nozares sadarbības partneri.
“Pandēmija skaudri parādīja, cik būtiska ikdienā un krīzē ir spēcīga un mūsdienīga veselības aprūpe. Veselības ministrija nākamā gada budžetā izvirzījusi sabalansētas prioritātes, kas paredz ieguldījumus gan ārstniecībā un medikamentos, gan nozarē strādājošajos un kopumā sistēmas spējās. Paldies jomas profesionāļiem par atbalstu,” saka veselības ministrs Daniels Pavļuts.
“Šajā, medicīnai tik sarežģītajā laikā, lēnām nākot ārā no pandēmijas apstākļiem, Veselības ministrija ir sagatavojusi ļoti konstruktīvu un skaidru plānu 2022. gada budžetam. Prioritāte ir ikdienas ārstnieciskā darba, nāvi nesošo onkoloģisko slimību ārstēšanas un neatliekamās palīdzības darba uzlabošana, kā arī iespējamo infekciju slimību kontrole,” pauž Latvijas Kardiologu biedrības prezidents prof. Andrejs Ērglis.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs uzsver: “Latvijas Veselības aprūpes finansējums ilgstoši saglabājas viens no zemākajiem starp Eiropas un OECD valstīm, pat neskatoties uz piešķirto līdzekļu apjomiem pēdējos trijos gados, mēs joprojām esam tālu no tā naudas apjoma, ko mūsu kaimiņi tērē uz vienu iedzīvotāju veselības aprūpei. Nākamā gada budžeta prioritāšu plāns skaidri parāda nozares akūtākās problēmas, ko izteikti uzsvēra Covid-19 krīze. Tikai pieturoties pie ilgtermiņa plāna, pakāpeniski ik gadu palielinot finansējumu veselības aprūpes nozarei, paralēli veicot nozarē reformas, uzlabos gan veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, gan kopējo iedzīvotāju veselību.”
Pacientiem būtiska ir kvalitatīva un savlaicīga veselības aprūpe, tādēļ prioritātēs liels uzsvars veltīts veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu pieejamības uzlabošanai. Plānots samazināt pacienta līdzmaksājumus gan pakalpojumiem, gan medikamentiem, atbilstoši pieaugošajam pieprasījumam palielināt ambulatoros izmeklējumus un konsultācijas. Tāpat paredzēts palielināt plānveida stacionārās ārstniecības un neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību, kā arī paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu, iekļaujot tajā inovatīvos medikamentus.
Īstenojot Onkoloģijas plānu 2022.-2024.gadam, tiks veicināta uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamība vēža pacientiem, tādējādi novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām. Tāpat ievērojama loma ir psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu apjoma palielināšanai, kā arī citām aktivitātēm.
Joprojām viens no būtiskākajiem pārbaudījumiem ir Eiropas Savienības vidējam līmenim atbilstoša skaita ārstu un māsu piesaiste valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, jo īpaši ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas.
Tāpat viena no prioritātēm ir jaunā ārstniecības personu darba samaksas modeļa ieviešana, kura tapšanā lielu ieguldījumu devuši nozares pārstāvji. Starp būtiskām prioritātēm ir arī māsu profesijas tālāka attīstība, papildu rezidentu apmācība, kā arī darba samaksa rezidentiem.
Ne mazāk būtisks aspekts ir veselības nozares administratīvās kapacitātes stiprināšana. Tai ir jābūt atbilstošai mūsdienu prasībām, tādēļ plānots attīstīt nozares digitalizāciju, padarīt caursredzamāku resursu izlietojumu un piesaistīt nozares administrācijai jaunus profesionāļus.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, 2022. gadam vajadzīgi aptuveni 702 miljoni eiro, tostarp lielākā daļa jeb 439,5 miljoni eiro – veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu pieejamības uzlabošanai, 89,4 miljons eiro – optimālam ārstniecības personāla nodrošinājumam, 16,3 miljoni eiro – mūsdienu prasībām atbilstošas nozares administratīvo funkciju veiktspējas attīstībai. Nedaudz vairāk kā 150 miljoni eiro ieplānoti pārnozaru prioritārajām aktivitātēm Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai – intensīvās terapijas un observācijas gultu nodrošināšanai, testēšanai, individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļiem un citiem ar Covid-19 seku novēršanu saistītiem pasākumiem.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Rīgā pie Olimpiskā centra būs piemineklis hokeja leģendai Kārlim Skrastiņam
Rīgas domes Pieminekļu padome ir atbalstījusi pieminekļa “Dzelzs vīrs”, kas veltīts hokejistam Kārlim Skrastiņam, tālāku virzību. Rīgas pašvaldība plāno ieguldīt 115 000 eiro piemiņas...
Lasīt tālākBrīvdienās gaidāms sniegs un brāzmains vējš
Lai arī aizvadītās dienas bija saulainas un pavasarīgi siltas, turpmākajās dienās laika apstākļi strauji mainīsies - valsts teritorijā ieplūdīs krietni aukstāka gaisa masa un sestdien...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas
Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, konceptuāli atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no dalības konvencijā par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas...
Lasīt tālākValsts policija noliktavās Rīgā un Ogrē uziet vairāk nekā 43 miljonus nelegālo cigarešu
Šā gada martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes likumsargi, cīnoties pret nelikumīgu akcīzes preču apriti, noliktavās Rīgā un Ogrē konstatēja kopumā...
Lasīt tālākArmandu Ruku pārvēl uz vēl vienu termiņu Valsts policijas priekšnieka amatā
Otrdien, 1. aprīlī, Ministru kabinets izdeva rīkojumu par Valsts policijas priekšnieka ģenerāļa Armanda Ruka termiņa pagarināšanu Valsts policijas priekšnieka amatā uz pieciem gadiem –...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākSlimnīcām prasīs aktīvāku pacientu izrakstu ievadi E-veselībā
Šobrīd E-veselības portālā pieejami jau vairāk nekā 277 tūkstoši slimnīcu ievadīti izraksti-epikrīzes. Tie nodrošina pacientiem un viņu ārstējošajiem ārstiem visaptverošas informācijas...
Lasīt tālākLatvija iegādāsies pretgaisa aizsardzības sistēmas “RBS-70 NG”
Aizsardzības ministrija informē, ka Nacionālie bruņotie spēki ir iesnieguši pasūtījumu Zviedrijas uzņēmumam “Saab Dynamics AB” par tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu...
Lasīt tālākNedēļas pirmā puse būs silta, bet nedēļas izskaņā laiks kļūs auksts un vietām snigs
Aizvadītā nedēļa noslēdzās ar īpaši pavasarīgu laiku - sestdien, 29. martā, piecās novērojumu stacijās tika pārspēti šī datuma siltuma rekordi, bet vienā rekords tika atkārtots....
Lasīt tālākPolicija varēs nosēdināt vai notriekt dronus arī iespējama apdraudējuma gadījumā
Ne tikai uzbrukuma gadījumā, bet arī, lai novērstu iespējamu apdraudējumu, policija varēs nosēdināt vai notriekt dronus, paredz Saeimas ceturtdien, 27.martā, galīgajā lasījumā atbalstītās...
Lasīt tālāk