Valodas likums nokaitē situāciju Ukrainā
Likums par krievu un citu mazākumtautību valodu statusa paaugstināšanu, ko otrdienas vakarā lielā steigā pieņēma Ukrainas parlamenta (Augstākās radas) deputāti, izraisījis spriedzi sabiedrībā un politisku krīzi.
Par savu demisiju vakar paziņojis Augstākās radas spīkers Vladimirs Ļitvins un viņa vietnieks Nikolajs Tomenko, bet prezidents Viktors Janukovičs, kura Reģionu partija bija likumprojekta iniciatore, pieļāvis iespēju, ka Ukrainā varētu tikt rīkotas ārkārtas parlamenta vēlēšanas – jāatgādina, ka kārtējās vēlēšanas bija iecerētas rudenī, ne vēlāk kā 28. oktobrī.
«Valodas kārts» Ukrainā tiek izspēlēta teju pirms katrām vēlēšanām jau kopš Leonīda Kučmas valdīšanas gadiem. Arī V. Janukovičs savulaik solījis, ka krievu valodai piešķiršot otrās valsts valodas statusu, taču šo solījumu nav spējis pildīt – Reģionu partijai un tās sabiedrotajiem Augstākajā radā nebija tik liels pārsvars, lai veiktu grozījumus konstitūcijā. Tomēr izeja, lai izdabātu tiem vēlētājiem, kuri krievu valodu uzskata par dzimto (saskaņā ar dažādu aptauju datiem Ukrainā tādu ir no trešdaļas līdz pat pusei iedzīvotāju, atgādina Gazeta.ru), tika atrasta.
Pagājušā gada augustā parlamentā tika iesniegts likumprojekts, saskaņā ar kuru tiek noteikts reģionālās valodas jēdziens. Šāds statuss tiek piešķirts valodai, kurā runā vismaz 10% attiecīgā reģiona iedzīvotāju. Varasiestādēm ir aizliegts likt jebkādus šķēršļus reģionālās valodas lietošanai, attiecīgajā reģionā tā faktiski iegūst tādu pašu statusu kā valsts valoda. Proti, dokumentu aprite, pārraides televīzijā, mācības skolās un universitātēs turpmāk varēs organizēt arī reģionālajā valodā. Kaut gan Reģionu partijas deputāti daudzkārt uzsvēruši, ka rūpējas par visām mazākumtautībām, sākot ar Krimas tatāriem un beidzot ar ungāriem, ir skaidrs, ka likums pieņemts krievu valodā runājošo interesēs – tā pašreizējā interpretācijā krievu valoda iegūs reģionālās valodas statusu 13 no 27 Ukrainas apgabaliem, galvenokārt valsts austrumu, dienvidu un centrālajos rajonos.
«Ja šis likumprojekts kļūs par likumu, ukraiņu valodas lietošanu pilsētās varēsim aizmirst,» sarunā ar lenta.ru sacījis opozīcijā esošās partijas Mūsu Ukraina – tautas pašaizsardzība (NU–NS) deputāts Oļesjs Donijs. Viņš ir pārliecināts, ka visur, kur krievu valoda iegūs reģionālās valodas statusu, tā agrāk vai vēlāk no aprites izspiedīs ukraiņu valodu. Tāpat uzskata Tautas partijas vadītājs V. Ļitvins, kas reģionālo valodu ieviešanu vērtējis kā slēptu mēģinājumu noteikt otru valsts valodu. «Valsts valoda var būt tikai viena – ja reģionālajām varasiestādēm tiks piešķirtas tiesības regulēt valodu lietošanu, viss beigsies ar to, ka krievu valoda pēc sava statusa tiks pielīdzināta ukraiņu valodai. Šis likums novedīs pie vēl lielākas Ukrainas šķelšanās, pie tā, ka mums de facto būs otra valsts valoda, bet ukraiņu valoda zaudēs savu statusu,» skaidrojis V. Ļitvins. Kategoriski pret reģionālās valodas ieviešanu iebilst arī ieslodzījumā esošās ekspremjeres Jūlijas Timošenko bloks Batkivščina.
Tomēr Reģionu partija, izmantojot savu vairākumu Augstākajā radā, pagājušomēnes spēja nodrošināt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lai bloķētu tā tālāku virzību, opozīcija iesniedza projektam vairāk nekā 2000 labojumu. Līdz pagājušās nedēļas nogalei attiecīgā parlamenta komisija bija paspējusi izskatīt tikai 300 labojumus, un vēl šīs nedēļas sākumā
V. Ļitvins bija absolūti pārliecināts, ka šajā sesijā, kas beigsies 6. jūlijā, likumprojektu otrajā lasījumā tā arī neizdosies izskatīt. «Tas nozīmē, ka to atliks līdz rudenim, bet, ņemot vērā vēlēšanas, projektu droši vien turpinās skatīt jaunievēlētais parlaments,» sarunā ar Ukrainskaja pravda situāciju modelēja kāds ukraiņu polittehnologs.
Tomēr otrdienas vakarā viss sagriezās kājām gaisā. Izmantojot to, ka V. Ļitvins bija izsaukts uz kādas V. Janukoviča vadītas komitejas sēdi (opozīcija pašlaik ir pārliecināta, ka tā nav nejauša sagadīšanās), viņa vietnieks, komunistu partijas pārstāvis Ādams Martiņuks negaidīti iekļāvis šo likumprojektu sēdes darba kārtībā. Opozīcija pēc īsa apjukuma brīža mēģinājusi izjaukt sēdi, cenšoties ieņemt tribīni un sabojāt spīkera mikrofonu, taču konstatējusi, ka prezidija galdu jau ielenkuši miesās raženi Reģionu partijas deputāti – arī tas liecina, ka reģionāļi bija gatavojušies šādam scenārijam. Gluži tāpat kā
24. maijā, kad likumprojektu pieņēma pirmajā lasījumā, parlamenta sēžu zālē izcēlies kautiņš (NUNS deputāts Andrejs Parubijs vakarā nogādāts slimnīcā ar lauztām ribām), bet Ā. Martiņuks, neraugoties uz milzīgo haosu paspējis organizēt balsošanu. Tajā deputāti aicināti likumprojektu apstiprināt otrajā un galīgajā lasījumā, neņemot vērā iesniegtos labojumus, un par šo priekšlikumu nobalsojuši 248 no 450 Augstākās radas deputātiem.
«Novērtējiet, cik skaista spēle tā bija. Mēs viņus apčakarējām kā kaķēnus. Nezinu, ko viņi darīs vēlēšanās,» pēc balsojuma intervijā Ukrainas televīzijai līksmojis Reģionu partijas deputāts Mihails Čečetovs. Viņa priecāšanās gan ir pāragra, jo saskaņā ar reglamentu likumu, pirms tas nokļūst pie prezidenta parakstīšanai (nav nekādu iemeslu, lai V. Janukovičs uzliktu savu veto), jāparaksta spīkeram, bet V. Ļitvins to kategoriski atteicies darīt. «Viņi apčakarēja ne tikai opozīciju, bet pirmām kārtām mani. Tāpat viņi apčakarēja visu Ukrainu, apčakarēja tautu, un es prognozēju, ka šīs apčakarēšanas sekas mēs būsim spiesti izjust vēl ilgi,» sarunā ar Ukrainskije Novosti sacījis V. Ļitvins, kas no parlamenta tribīnes paziņojis par savu demisiju. Tādu pašu lēmumu pieņēmis viņa vietnieks N. Tomenko, ks pārstāv Batkivščina bloku. «Parlaments ir kļuvis par Viktora Janukoviča režīmu apkalpojošu institūtu,» viņš paziņojis. Opozīcija solījusi apstrīdēt likuma pieņemšanu tiesā, uzskatot, ka otrdien rupji pārkāpts reglaments, septiņi opozīcijas deputāti pieteikuši badastreiku, bet otrdienas vakarā un vakar pa dienu Kijevā notikušas vairākas sadursmes starp jaunā likuma pretiniekiem un milicijas īpašo uzdevumu vienību Berkut.
V. Janukovičs bijis spiests atcelt ieplānoto preses konferenci Ukraiņu namā, kuru bija ielenkuši demonstranti, bet pēc tikšanās ar parlamenta vadību paziņojis, ka krīze ir ļoti nopietna un, iespējams, vēlēšanas nāksies rīkot agrāk nekā rudenī.
***
UZZIŅAI
VALODAS, KURAS PRETENDĒ UZ REĢIONĀLO VALODU STATUSU
Krievu
Baltkrievu
Bulgāru
Armēņu
Gagauzu
Īdišs
Krimas tatāru
Moldāvu
Vācu
Grieķu
Poļu
Romu
Rumāņu
Slovāku
Ungāru
Rusīnu
Karaimu
Krimiešu
Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālāk