Ar Eiropas Savienības fondu investīcijām cels ekonomikas ražīgumu
Kā liecina Eiropas Savienības (ES) fondu līdzšinējais ietekmes novērtējums, to pienesums iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmei ir vidēji 1-1,5% gadā. Šajā ziņā Latvija ir viena no sekmīgākajām ES valstīm. Kopš Latvijas iestāšanās ES, būtiski samazinājusies atšķirība ar Eiropas valstu vidējo IKP.
No 2014. līdz 2020. gadam pieejamais ES fondu finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā ir bijis būtisks Latvijas izaugsmei un ir sniedzis neatsveramu ieguldījumu IKP palielināšanā un nodarbinātības veicināšanā.
Fokuss uz produktivitāti un konkurētspēju
Nākamajā plānošanas periodā Latvija koncentrēsies uz reformām un investīcijām, kas cels Latvijas ekonomikas ražīgumu un uzņēmumu konkurētspēju, turpinot Latvijas ekonomikas pārveidi uz zināšanās balstītu ekonomiku. Latvijas uzņēmējiem zaļā un digitālā pāreja ļaus veidojot jaunus produktus un pakalpojumus. Fondu ieguldījums palīdzēs nodrošināt, lai izaugsme sasniegtu visus Latvijas reģionus un iedzīvotājus.
Demogrāfijas un darba tirgus tendences liecina, ka panākt būtisku tuvošanos attīstītāko valstu dzīves līmenim var tikai ar lielu lēcienu ekonomikas produktivitātē. Arī ES fondu ieguldījumu kontekstā caur produktivitātes prizmu būs jāmēra ne tikai ieguldījums atbalstam uzņēmējdarbībā, bet arī investīcijas visās nozarēs. Lai to sasniegtu, nozīmīgi ir ieguldījumi pārdomātos projektos, kas veicina izmaksu ietaupījumus un rada ienākumus.
Ieguldīs sešos stratēģiskajos attīstības virzienos
Latvija nākamajā ES fondu plānošanas periodā ir izvirzījusi sešus galvenos virzienus, kas ietverti arī nacionālajā attīstības plānā. Pirmais no tiem – viedāka Eiropa – paredz inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, pētniecības un prasmju attīstīšanu, atbalstu uzņēmējdarbībai un digitalizācijai, tai skaitā digitālajai savienojamībai. Otrais virziens – zaļāka Eiropa, virzoties uz klimatneitralitāti, pielāgojoties klimata pārmaiņām un īstenojot vides aizsardzības politiku. Trešais – savienotāka Eiropa – droša, ilgtspējīga un pieejama transporta attīstība. Ceturtais ieguldījumu virziens – sociālāka Eiropa, nodrošinot vienādas iespējas un piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, kā arī taisnīgus darba nosacījumus, sociālo aizsardzību un iekļaušanu. Piektais virziens – iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot ilgtspējīgu un līdzsvarotu reģionu attīstību. Un pēdējais, sestais ieguldījumu virziens – atbalsts sociālekonomisko grūtību risināšanai saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.
Nākamajiem septiņiem gadiem – 4,4 miljardi eiro
Tuvojoties ES fondu jaunā perioda sākšanai, Eiropas Padome un Eiropas Parlaments šā gada 24. jūnijā apstiprināja regulējumu, nosakot fondu ieviešanas kārtību 2021. – 2027. gadā. Kopumā Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejams apmēram 4,4 miljardu eiro liels ES fondu finansējums. Atbildīgās institūcijas Latvijā jau strādā pie nacionālo tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas, un ES fondu ieviešanas plānu valdībā paredzēts apstiprināt līdz šā gada beigām. Projektu uzsākšana provizoriski plānota 2022. gada vidū.
Vēl par tēmu:
Nedēļas nogalē pieturēsies sals, brīžiem snigs
Gadumijā, ciklonu ietekmē, teju visā valstī laiks bija pelēcīgs, slapjš un vējains. Stiprākās brāzmas reģistrētas naktī uz 2. janvāri - Liepājā tās sasniedza pat 28,5 m/s, Ventspilī...
Lasīt tālākFM: Aizvien pieaugot budžeta izdevumiem, kopbudžeta pārpalikums novembrī turpina sarukt
Lai arī šā gada vienpadsmit mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem konsolidētajā kopbudžetā vērojams pārpalikums 69,5 miljonu eiro apmērā, gada pēdējos mēnešos izdevumi pārsniedz...
Lasīt tālākGadumijā laiks būs nokrišņiem bagāts un vējains, pēc svētkiem atgriezīsies sals un sniegs
Aizvadītā svētku nedēļa tika pavadīta ar drūmiem laikapstākļiem. Debesis bija apmākušās, lielākajā valsts daļā novēroti nokrišņi, galvenokārt smidzinošs lietus. Laikam saglabājoties...
Lasīt tālākAptauja: lielāku algu nākamgad sagaida trešdaļa iedzīvotāju
Katrs trešais jeb 29 % iedzīvotāju tuvākajā pusgadā plāno saņemt lielāku algu, vienlaikus par kopējo savas finansiālās situācijas uzlabošanos vērojams piesardzīgums – tikai katrs...
Lasīt tālākGadumijā nokrišņu daudzums palielināsies un vējš būs brāzmains
Ziemassvētki Latvijā aizritēja ar rudenīgu laiku, jo debesis bija mākoņainas, brīžiem smidzināja, un vietām palikušais sniegs izkusa. Tuvākajās dienās anticiklona ietekmē laika apstākļi...
Lasīt tālākLembergs: Latvijā joprojām valda sociālisms
Latvija ir sociālisma pirmrindniece, sacīja politiķis Aivars Lembergs. "Jo lielāki valdības izdevumi pret IKP, jo valstī ir vairāk sociālisma. Kura ir vairāk sociālistiska valsts? Latvija...
Lasīt tālākLīdz decembra izskaņai nav gaidāms noturīgs sals un sniega sega
Sestdien ir gaidāms lielākoties mākoņains laiks, vien brīžiem debesis skaidrosies. Naktī un dienā daudzviet ir gaidāmi nokrišņi - galvenokārt lietus, slapjš sniegs, bet austrumos arī...
Lasīt tālākPašvaldībās noteikts vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs
Lai noteiktu vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām neatkarīgi no to lieluma un cilvēku skaita jānodrošina saviem iedzīvotājiem, Saeima ceturtdien, 19.decembrī,...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Lai ieviestu likumisku reālnastu jeb principu, ka “parāds seko dzīvoklim”, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un saistītus grozījumus...
Lasīt tālākSavas kredītsaistības varēs dzēst plašāks personu loks
Lai vēl plašākai iedzīvotāju daļai būtu iespēja dzēst savas kredītsaistības, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas...
Lasīt tālāk