Eksperti: pieprasītākie ir dzīvokļi pirmskara namos pilsētas centrā
Uz šo brīdi nekustamā īpašuma iegādes iespēja Latvijā nerezidentiem ir interesanta ne tikai naudas līdzekļu ieguldīšanas nolūkos, bet bieži vien arī lai saņemtu uzturēšanās atļauju.
Kopš 2010.gada 1.jūlija uzturēšanās atļauju Latvijā līdz 5 gadiem (ar pagarināšanas iespēju), pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu, var iegūt, iegādājoties īpašumu Rīgā vai Rīgas rajonā par cenu, kas nav zemāka par LVL 100 000 (EUR 142 888), bet republikas nozīmes pilsētās – par cenu, kas nav zemāka par LVL 50 000 (EUR 71 144).
Uzturēšanās atļauja Latvijā paver veselu iespēju virkni, piemēram: jebkurā laikā brīvi iebraukt valstī un izbraukt no tās (pie tam, atšķirībā no virknes Eiropas valstu, nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz uzturēšanās laiku valstī), strādāt, iegūt izglītību, izmantot plašu medicīnisko un valsts pakalpojumu klāstu, noformēt ielūgumus radiniekiem un draugiem, brīvi pārvietoties pa Šengenas valstīm u.c.
Laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.maijam uzturēšanās atļaujas saņemšanai tika iesniegti 1397 iesniegumi (127 iesniegumi 2010.g., 832 iesniegumi 2011.g. un 438 iesniegumi 2012.g.), no kuriem 1111 iesniegumi balstījās uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu; tika iesniegti pieteikumi no 3306 cilvēkiem (2626 cilvēki – pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu), no kuriem uzturēšanās atļauja tika izsniegta 3049 cilvēkiem (tostarp 2403 cilvēkiem – pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu). Kopējais investīciju apjoms nekustamajos īpašumos sastāda Ls 159 123 389 salīdzinājumā ar kopējo investīciju apjomu, kas sastāda Ls 205 319 472.
Vispopulārākā vieta uzturēšanās atļauju saņemšanai bijusi Rīga (555) un Jūrmala (359). Populāra ir bijusi arī Babīte (43), Ozolnieki (19), Mārupe (15), Amata (14), Garkalne (11), Saulkrasti (10), Cēsis (9), Carnikava (6), Ādaži (6), Iecava (5) un citas vietas.
Vislielākais iesniegumu skaits uzturēšanās atļaujas iegūšanai šajā pašā periodā ir saņemts no Krievijas (1033), Ukrainas (133), Kazahstānas (79), Uzbekistānas (34), Baltkrievijas (33), Ķīnas (19) un citu valstu pilsoņiem.
Iegādājoties dzīvokli ar tālāko mērķi iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, vispieprasītākie ir dzīvokļi pirmskara namos pilsētas centrā vai arī jaunbūvēs dažādos rajonos ar platību no 60 līdz 100 m²; retāk tiek meklētas mājas ar zemes gabalu. Visbiežāk pircēji vēlas iegādāties gatavu izremontētu īpašumu, vēlams mēbelētu.
Vispieprasītākais budžets ieguldījumam nekustamajā īpašumā ar tālāku uzturēšanās atļaujas iegūšanu ir 150 000 – 220 000 EUR, mazliet mazāk pieprasīts, taču arī pietiekami populārs ir cenu diapazons 220 000 – 300 000 EUR. Iegādājoties īpašumu diapazonā 300 000 – 600 000 EUR, pircēji lielākoties pērk īpašumu daļās un darbojas kā līdzieguldītāji; bieži vien tie ir ģimenes locekļi ar pilngadīgiem bērniem.
No 2011.gada 6.augusta uzturēšanās atļaujas iegūšanas procedūra Latvijā nekustamā īpašuma pircējiem ir atvieglota. Tagad dokumentus uzturēšanās atļaujas iegūšanai var iesniegt Rīgā – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, tūlīt pēc nekustamā īpašuma iegādes.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk