VID izmaksājis atbalstus Covid-19 krīzes pārvarēšanai 667,59 miljonu eiro apmērā
Otrajā Covid-19 atbalsta periodā – laikā no 2020. gada decembra līdz 2021. gada augustam – Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem kopumā 667,59 miljonu eiro apmērā. No tiem 142,92 miljoni eiro izmaksāti kopumā 77 122 darbiniekiem, pašnodarbinātajiem personām un patentmaksātājiem dīkstāvē, bet 23,36 miljoni eiro izmaksāti kā algas subsīdijas darbiniekiem, kas pandēmijas dēļ strādājuši nepilnu darba laiku. Savukārt 501,31 miljons eiro izmaksāts krīzē cietušajiem uzņēmumiem kā granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.
Visvairāk atbalsts uzņēmumiem un to darbiniekiem bija nepieciešams 2021. gada janvārī un februārī; par martu un aprīli VID saņemto iesniegumu skaits sāka pakāpeniski samazināties, savukārt par maiju un jūniju lūgtais atbalsts sasniedza aptuveni trešo daļu no iesniegumu kopskaita par gada pirmajiem diviem mēnešiem.
24,8 % no visiem dīkstāves pabalstiem izmaksāti tirdzniecības nozares[1] darbiniekiem, 10 % izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, bet 8,7 % frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumu un citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniedzēju darba ņēmējiem. Nozaru, kurās strādājošajiem visvairāk izmaksātas algu subsīdijas, sadalījums ir nedaudz atšķirīgs – 30,6 % no algu subsīdijām izmaksāti tirdzniecības nozares1 darbiniekiem, 14,1 % – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju un 8,8 % – profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzēju nodarbinātajiem.
Savukārt, aplūkojot dīkstāves atbalsta statistiku profesiju griezumā, redzams, ka krīzē visvairāk cietuši mazumtirdzniecības veikala pārdevēji (6259 atbalsta saņēmēji), pavāri (2932 atbalsta saņēmēji), pārdevēji/konsultanti (2719atbalsta saņēmēji), viesmīļi (2002 atbalsta saņēmēji) un apkopēji (1156 atbalsta saņēmēji).
Dīkstāves atbalstu pandēmijas laikā saņēma arī pašnodarbinātie un patentmaksas maksātāji. No pašnodarbinātajiem gandrīz pusei norādītais pamatdarbības veids ir frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi vai citur neklasificēti individuālie pakalpojumi. Līdzīgi no patentmaksātājiem visbiežāk – 61,3 % gadījumu – atbalstu saņēmuši frizieri un skaistumkopšanas speciālisti.
Arī granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, līdzīgi kā citi atbalsta veidi, visbiežāk – 25,3 % gadījumu – izmaksāti tirdzniecības1 uzņēmumiem. No visiem grantu saņēmējiem 11 % pamatdarbības veids saistīts ar būvniecību, 10,9 % – apstrādes rūpniecību, 10,6 % – izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, bet 10,3 % – profesionālajiem, zinātniskajiem un tehniskajiem pakalpojumiem.
VID izmaksāja dīkstāves atbalstu un algu subsīdijas pēc 90,4 % no saņemtajiem iesniegumiem, savukārt 9,6 % gadījumu atbalsts tika atteikts. Lēmums par atteikumu visbiežāk pieņemts, ja uzņēmuma ieņēmumu samazinājums nebija saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem pandēmijas dēļ, ja uzņēmumam arī pirms pandēmijas nav bijuši ienākumi, ja uzņēmuma apgrozījums pandēmijas laikā nebija krities atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem vai ja darbinieki neatradās dīkstāvē vai nestrādāja saīsinātu darba laiku.
Līdzīgi arī 87,2 % no lūgumiem izmaksāt grantu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai tika apstiprināti, bet 12,7 % gadījumu uzņēmumi saņēma atteikumu. Biežākie atteikuma iemesli: uzņēmumam iepriekšējo sešu mēnešu laikā vidēji aprēķināti nodokļi mazāk kā 200 eiro mēnesī.; uzņēmums nedarbojās kādā no Ministru kabineta noteiktajām nozarēm vai tā apgrozījums nebija krities atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam. Tāpat grantu izmaksa atbilstoši Ministru kabineta lemtajam atteikta nodokļu parādu vai valdes locekļu sodāmības dēļ.
Vēl par tēmu:
Pamatojoties uz SPKC sniegto informāciju, PVD daļēji aptur PKS “Straupe” darbību
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku daļēji apturējis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” darbību, jo no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņemtā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākPopularitāti atgūst divu dienu ceļojumi nedēļas nogalēs pa Baltijas valstīm
Divu dienu ceļojumi nedēļās nogalēs atkal ieinteresējuši tos, kuri vēlas apskatīt neredzētas vietas tepat Baltijas valstīs, kā arī pašreizējos ekonomiskajos apstākļos daudziem būtiski...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālākPopulārais Rīgas bārs “Sapņi un Kokteiļi” svin 15 gadus
Viens no Rīgas populārākajiem bāriem un izklaides vietām “Sapņi un Kokteiļi” svin savu 15. jubileju un ielūdz uz svinībām jau šo sestdien, 12.aprīlī, Rīgā, Blaumaņa ielā 32. Pasākumā...
Lasīt tālākLSKA: Brīvprātīgajā darbā vajadzētu vairāk iesaistīt augstas raudzes profesionāļus
“Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) iesaistījusies brīvprātīgā darba popularizēšanā starp LSKA ietilpstošo senioru organizāciju biedriem visā Latvijā. Brīvprātīgais darbs...
Lasīt tālākAtlaiž “airBaltic” vadītāju Martinu Gausu
Neuzticību Gausam akcionāru sapulces laikā pauda Satiksmes ministrija. 2025. gada 7. aprīlī notika Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” kārtējā akcionāru sapulce, kurā...
Lasīt tālākLBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni
2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...
Lasīt tālākPagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk