Precizēti drošības pasākumi tirdzniecības vietām ārkārtējās situācijas laikā
Apstiprinot grozījums Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, valdība precizējusi darbības nosacījumos tirdzniecības vietām ārkārtējās situācijas laikā.
Lai mazinātu cilvēku pulcēšanos vēlās vakara stundās publiskās vietās, t.sk. tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās tiek saīsināts darba laiks līdz plkst. 21.00. Šis ierobežojums neattiecas uz pirmās nepieciešamības veikaliem – t.i., pārtikas veikaliem, aptiekām (tai skaitā veterinārajām aptiekām), optikas veikaliem, dzīvnieku barības veikaliem, preses tirdzniecības vietām, higiēnas preču veikaliem, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietām, kā arī degvielas uzpildes stacijām, kā arī uz vitāli svarīgajiem saimnieciskajiem pakalpojumiem – t.i., banku, kurpnieku un citiem remonta pakalpojumiem, apģērbu tīrītavām, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem līdzņemšanai. Visas pārējās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas drīkst strādāt laika posmā no plkst.6.00 līdz plkst. 21.00.
Līdz ar grozījumiem MK rīkojumā arī noteikts, ka tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē var sniegt iekštelpās tikai tad, ja apmeklētāju plūsma pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem un tai ir atsevišķa ieeja no ārtelpas.
Atgādinām, ka epidemioloģiski nedrošā vidē jeb t.s. “sarkanajā” drošības režīmā, t.i. pircēji ir bez sadarbspējīgiem Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem vai ar tiem, tirdzniecības pakalpojumus iekštelpās var sniegt tikai šādās pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietās: pārtikas veikalos (70 % no sortimenta ir pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barība un preses izdevumi); aptiekās (tai skaitā veterinārās aptiekas); optikas veikalos; dzīvnieku barības veikalos; preses tirdzniecības vietās; higiēnas preču veikalos (70% no sortimenta ir higiēnas preces); telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietās; degvielas uzpildes stacijās. Šajās tirdzniecība vietās jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai vienai personai nodrošinātu ne mazāk kā 25 m2 no publiski pieejamās iekštelpu platības (vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 25 m2, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs).
Tāpat tika precizēts MK rīkojuma punkts par darbības nosacījumiem tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās. Līdz ar to brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros (telpu platība virs 1500 m2 un vairāk kā 5 tirdzniecības vietas) darbība atļauta arī tiem pakalpojuma sniedzējiem un tirdzniecības vietām, kurām ir atsevišķa ieeja no ārtelpas un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.
Vienlaikus, MK rīkojuma anotācijā tiek sniegts vairāku normu piemērošanas skaidrojums tirdzniecības nosacījumu izpildei:
- skaidrojot primāri nepieciešamo pakalpojumu pieejamību tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās,
- definēts, ka tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās atļauta tikai vitāli svarīgo pakalpojumu sniegšana, t.i. banku sniegtie pakalpojumi, kurpnieka, remonta pakalpojumi, apģērbu tīrītavas, kā arī sabiedriskā ēdināšana līdzņemšanai;
- attiecībā uz rīkojumā noteikto pienākumu tirdzniecības centra īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam organizēt epidemioloģiski nedrošā vidē sniegto pakalpojumu apmeklētāju plūsmas pilnīgu nodalīšanu no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem, skaidrots, ka šī prasība būs izpildīta, ja pēc attiecīgu drošības pasākumu ieviešanas praksē tiks organizēta (un par to varēs pārliecināties arī uzraudzības un kontroles iestādes) nodalīta apmeklētāju plūsma dažādās epidemioloģiskās drošības zonās, novēršot iespējamību apmeklētājiem bez sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta atrasties tirdzniecības centra “drošajās zonās” (t.i. personas ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu no nedrošās zonas drīkst nokļūt drošajās zonās, kā arī atpakaļ nedrošajā zonā, savukārt visas personas (t. sk. nevakcinētas personas) drīkst atrasties tikai tirdzniecības centra nedrošajā zonā.
Tirdzniecības centra pārvaldniekam noteikts pienākums izvietot informāciju apmeklētājiem par drošības režīmu konkrētajā zonā un organizēt kontroli starp šīm zonām. Tirdzniecības centram ir pienākums nodrošināt sadarbspējība vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta pārbaudi pie iekļuves drošajās zonās (ir pieļaujams zonu sadalījums pa stāviem u. tml., piemēram, ir pieļaujama situācija, kurā tirdzniecības centra pirmais stāvs ir nedrošā zona, bet otrais stāvs – drošā zona). Rīkojumā nav noteiktas konkrētas tehniskās prasības vai risinājumi, kā būtu nodrošināma drošo un nedrošo zonu nodalīšana, atstājot tirdzniecības centra īpašnieka vai tiesiskā pārvaldītāja ziņā izvēles brīvību apzināt un rast konkrētai situācijai piemērotāko risinājumu atbilstoši tirdzniecības dalībnieku struktūrai un izvietojumam attiecīgajā tirdzniecības centrā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk