• Tweet

Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pēc ilgām diskusijām ir konceptuāli lēmusi nodot Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, kuru veido Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīca (LELB) un Vācu Svētā Pētera draudze, kaut arī vēl nesen pieaicinātie eksperti gatavojās lemt par dievnama īpašumtiesību piešķiršanu Rīgas domei.

Kā zināms, Rīgas pilsētas pašvaldība bija paudusi Saeimai gatavību kļūt par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesību turētāju, norādot, ka ir apņēmusies nodrošināt, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca ir kultūrvēsturiskā mantojuma, tostarp vācbaltiešu kultūrvēsturiskā mantojuma, izpētes, saglabāšanas un popularizēšanas vieta un tā būs atvērta un pieejama visai sabiedrībai, harmoniski apvienojot reliģisko, kultūras un izglītojošo darbību.

Dome bija gatava uzņemties atbildību par īpašumtiesībām arī bez ārēja finansējuma, vienlaikus apliecinot, ka nepieciešamības gadījumā dome ir gatava lūgt aizņēmumu Valsts kasē.

Neraugoties uz domes iniciatīvu un atsevišķu klātesošo deputātu atbalstu šai iecerei, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija konceptuāli vienojās par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību atdošanu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam”. Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību atdošanu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam” atbalstīja kopumā septiņi deputāti – Dzintars, Jansons (NA), Edgars Kucins (S), Jānis Vucāns (ZZS), Arvils Ašeradens (JV), Inguna Rībena un Ilga Šuplinska.

Jau šodien, 27. oktobrī, komisija plāno turpināt izskatīt atlikušos likumprojekta punktus otrajam lasījumam parlamentā.

Tikmēr portālā Manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana par Pēterbaznīcas piederības noteikšanu Rīgai. Iniciatīvas autors ir Didzis Zīraps, kurš norādīja, ka Rīgas tūrisma objekts Rīgas Svētā Pētera baznīca līdz šim nodrošināja finanšu ieņēmumus nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro gadā, bet, reorganizējot būves tūrisma pakalpojumu sniegšanas kārtību, ieņēmumi varētu sasniegt pat trīs miljonus eiro gadā.

Viņš atsaucās arī uz 2019. gadā Latvijas Žurnālistikas centra pētījumu, kurā norādīts, ka mēģinājumos nodod baznīcas ēku LELB Vācu Svētā Pētera draudzei ir saskatāma shēma, lai finansiāli ienesīgu nekustamo īpašumu nodotu faktiski privātai organizācijai ar neskaidru izcelsmi, pārvaldījumu un tikpat neskaidriem Rīgas Svētā Pētera baznīcas tālākas saimnieciskās izmantošanas mērķiem. Uz tiesisko problemātiku Saeimas atsevišķu deputātu lolotajā likumprojektā ir norādījis arī Valsts prezidents 06.04.2021. Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijai adresētajā vēstulē Nr. 100.

“Vēlamies panākt, lai LR Saeima ar likumu nostiprinātu īpašuma tiesības uz rīdzinieku demokrātiskās pārstāvniecības institūcijas un zemes ap Rīgas Svētā Pētera baznīcu īpašnieka – Rīgas valstspilsētas pašvaldības – vārda, vienlaikus nosakot Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas tiesības bez atlīdzības turpināt izmantot Rīgas Svētā Pētera baznīcu kā kulta ēku ar pienākumu organizēt regulārus dievkalpojumus valsts svētku datumos,” paudis iniciatīvas autors.

Viņš norādījis arī uz acīmredzamiem sabiedrības ieguvumiem, kas paredz, ka vēsturiski un sabiedriski nozīmīgu īpašumu uzturēs un pārvaldīs demokrātiski ievēlēta, visus rīdziniekus pārstāvoša institūcija, kas spējīga nodrošināt pietiekamu un pārskatāmu finansējumu Rīgas Sv. Pētera baznīcas ēkas un torņa uzturēšanai. Tāpat tādējādi baznīca turpinās pildīt tūrisma magnēta lomu Rīgas un Latvijas mērogā, vienlaikus nodrošinot arī caurskatāmus ēkas finanšu ieņēmumus no tūrisma pakalpojumiem, kas veidos nozīmīgu līdzfinansējuma daļu ēkas uzturēšanai. “Skaidrs īpašuma tiesību un pārvaldīšanas modelis turpmāk ļaus politiskā un publiskā līmenī risināt būves uzturēšanas finansējuma jautājumus,” piebilda iniciatīvas autors.

Nav zināms, vai Saeima ieklausīsies sabiedrības aicinājumā, taču skaidrs, ka baznīcai būtu jākalpo kristiešu sadraudzībai un vienotības veicināšanai, un šim mērķim tuvāk tomēr ir Rīgas domes piedāvājums.

Foto: F64