Darbinieku testēšanai var izmantot ātros antigēna testus vai paštestus
Testēšanas nodrošināšanai darbiniekiem, kuriem darba pienākumi jāveic klātienē un nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, vairāk nekā 120 ārstniecības iestādēs pieejami ātrie antigēnu testi. Ja 10 kilometru rādiusā no darba vietas nav testēšanas punkta, to iespējams organizēt un veikt arī darba vietā gan iesaistot ārstniecības personu, gan paštestu veidā darba devēja nozīmētas atbildīgās personas uzraudzībā.
Veselības ministrija (VM) informē, ka darba pienākumu veikšanai nepieciešamo testēšanu var veikt ar Covid-19 ātrā antigēna testu, kura rezultāts pieejams jau 15-20 minūšu laikā. Sazinoties ar testēšanas vietu darbiniekam vai darba devējam ir jānorāda, ka nepieciešams ātrais Covid-19 antigēna tests testēšanas sertifikātam darba pienākumu veikšanai. Atigēna testi pieejami vairāk nekā 120 testēšanas punktos un tiek turpināts veidot jaunus.
Gadījumā, ja 10 km attālumā no darba vietas nav testēšanas punkta, kas nodrošina testēšanu:
• testēšanu organizē darba devējs sadarbībā ar ārstniecības iestādi vai ārstniecības personu
• vai izmantojot paštestus (persona pati veic testēšanu darba devēja nozīmētas atbildīgās personas uzraudzībā).
Ja darbinieku kolektīvajā testēšanā tiek iesaistīta ārstniecības iestāde, tad ir iespējams saņemt testēšanas sertifikātu (ja ārstniecības iestādei ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par šādu sertifikātu izsniegšanu). Ja darba devējs organizē darbinieku testēšanu uz vietas, izmantojot paštestus, tad darbinieku testēšanas rezultāti ir jāreģistrē ar darbinieka parakstu, lai būtu iespējams paštestu veikšanas faktu uzrādīt kontrolējošām iestādēm, jo šādā gadījumā testēšanas sertifikāts netiek izsniegts. Izmantojot paštestus, ir svarīgi pārliecināties, ka darbiniekiem ir saprotams, kā testi jāveic, un ka darbinieki testus veic pareizi. Ja testa rezultāts ir “nenoteikts”, uzreiz jāveic atkārtots tests. Gadījumā, ja darbinieka veiktā testa rezultāts ir “pozitīvs” vai atkārtoti “nenoteikts”, viņš nedrīkst turpināt darbu, ir jāievēro izolācijas prasības un jādodas uz laboratoriju veikt apstiprinošo Covid-19 testu.
Jau vēstīts, ka no 13. oktobra darbinieki (amatpersonas), kuriem darba pienākumu veikšanai nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un kuriem šāda sertifikāta vēl nav, savus darba pienākumus var veikt ar testēšanas sertifikātu, kas izsniegts ne agrāk kā pirms 72 stundām. Ņemot vērā, ka ne visi darbinieki, kuru darbs klātienē ir svarīgs organizācijas darbībai, ir vakcinējušies, uz laiku tiek pieļauts, ka darbinieks var veikt savus darba pienākumus arī ar testēšanas sertifikātu, kas izdots ne agrāk kā pirms 72 stundām, proti tas jāveic ne retāk kā 2 reizes nedēļā. Tomēr jāņem vērā, ka tests nepasargā darbinieku no inficēšanās un šāda pieeja negarantē drošību.
Papildināts arī noteikumu 5.49.10. punkts, nosakot, ka darbiniekam ir jāapliecina, ka nav Covid-19 saslimšanas pazīmes vai nav jāievēro izolācija, mājas karantīna vai pašizolācija.
Ierodoties darbā klātienē darbinieks ar savu parakstu apliecina, ka:
1) viņam nav akūtu elpceļu infekcijas slimības pazīmju (klepus, aizlikts deguns vai šķaudīšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra virs 37o, drudzis, galvas vai muskuļu sāpes, sāpes kaklā, garšas vai ožas traucējumi);
2) viņam nav diagnosticēta inficēšanās ar Covid-19 vai noteikta izolācija;
3) pēdējo 10 dienu laikā nav bijis zināms ciešs kontakts ar Covid-19 inficētām personām (vienā mājsaimniecībā, viesos vai darbā u.c.);
4) viņam nav noteikts kontaktpersonas statuss;
5) viņš pēdējo 10 dienu laikā nav uzturējusies ārvalstīs (izņemot zema risku valstu sarakstā ieļautajās valstīs);
6) vai, pēc uzturēšanās ārvalstīs, viņam nav jāievēro 10 dienu pašizolācija (vakcinētām un pārslimojušām personām pēc augsta riska valstīm),
7) vai viņš ir ievērojis pašizolāciju 7 dienas un tai ir negatīvs PĶR tests.
Gadījumā, ja darbinieks atsakās pildīt apliecinājumu, tādējādi nepildot darba vietā noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, nevar tikt pielaists pie darba pienākumu izpildes. Apliecinājuma mērķis ir stiprināt drošības prasību ievērošanu darba vietā.
Šī norma neattiecas uz profesijām, kurās ir noteikti īpaši Covid-19 drošības protokoli (piemēram, medicīnas darbinieki, kas ikdienā nonāk kontaktā ar inficētajiem).
Vēl par tēmu:
Veselības aprūpe krīzes priekšvakarā: LĀB aicina rīkoties
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vērsusies pie Ministru prezidentes, finanču ministra, veselības ministra, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja...
Lasīt tālākTiesībsargs: Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu
Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu, kurā vērtēta ārsta rīcība. Komisijai vajadzēja vērtēt konkrētā jautājuma nozīmīgumu...
Lasīt tālākPacientu biedrība: Ungārijas iecere izstrādāt plānu sirds slimību mazināšanai Eiropā – iespēja Latvijai, kas jāprot izmantot
Ungārija kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts 2024. gadā ir izvirzījusi cīņu ar sirds un asinsvadu slimībām (SAS) par savu galveno prioritāti un uzņēmusies vērienīgu iniciatīvu...
Lasīt tālākSPKC aicina iedzīvotājus vakcinēties pret sezonālo gripu un Covid-19
Sākoties rudenim un mainoties laikapstākļiem, dažādu vīrusu izraisītas slimības sastopamas arvien biežāk, tāpēc tieši šajā laikā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina...
Lasīt tālākLVSADA aicinās iekļaut valsts budžetā 153,27 miljonus eiro, lai nepieļautu valsts veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos
Pēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) ierosinājuma sociālie partneri un Veselības ministrija 9. oktobrī kopīgi nolēma aicināt Ministru kabinetu iekļaut...
Lasīt tālākBērnu onkoloģijas attīstībā ieguldīs deviņus miljonus eiro
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) 125 gadu jubilejas konferencē svinīgi atklāta Šveices-Latvijas sadarbības programma “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”. Ieguldot...
Lasīt tālākPiektdaļa iedzīvotāju nezina par valsts apmaksātajiem vēža skrīningiem
Kaut gan regulāra vēža skrīninga veikšana ļauj vēzi atklāt agrīni un bieži veiksmīgi ārstēt, un Latvijā aug skrīningu apmeklētāju skaits, teju piektā daļa jeb 19% aptaujāto nezina,...
Lasīt tālākTiesībsargs: Sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti uzlabojas, tomēr mazinājusies pašu cilvēku ar invaliditāti vēlme cīnīties par savām tiesībām
Sabiedrības attieksme un izpratne par cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ir uzlabojusies – to apstiprina divi šogad tiesībsarga uzdevumā veiktie pētījumi. Tomēr viens no tiem iezīmē...
Lasīt tālākVK: Paliatīvo aprūpi Latvijā neorganizē atbilstoši pacientu vajadzībām
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka paliatīvā aprūpe Latvijā nav pilnvērtīga veselības aprūpes sastāvdaļa, jo nemaz nav radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvās aprūpes sistēmu...
Lasīt tālākAbu Meri sasauc Imunizācijas valsts padomi: nevaram atļauties šādi zaudēt bērnus
Veselības ministrs Hosams Abu Meri šonedēļ ir sasaucis Imunizācijas valsts padomi, lai ar ekspertiem pārrunātu aktuālo satraucošo situāciju un priekšlikumus vakcinācijas un imunizācijas...
Lasīt tālāk