• Tweet

Jauniešiem, kas šogad ieguva vidējo vispārējo izglītību, nesen tika izsniegti 27 383 sertifikāti. Tomēr 89 matemātikas, divi latviešu valodas un divi Latvijas un pasaules vēstures eksāmena licēji pārbaudījumu nenokārtoja, tas nozīmē, nesaņēma pat zemāko (F) līmeni un nespēja iegūt vismaz 5% no eksāmena kopvērtējuma. Nākotnē šo procentu barjeru plānots paaugstināt līdz 15%.

«Kopumā vērtējot šā gada jauniešu sniegumu, var secināt, ka skolēni uzradījuši labus rezultātus – visvairāk iegūts C un D līmenis [no maksimuma (100%) iegūti aptuveni 50%]. Ik gadu jaunieši uzrāda arvien labākus rezultātus angļu valodas eksāmenā. Šogad, salīdzinot ar pērno gadu, labāki sasniegumi (par dažiem procentiem) bija arī matemātikā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā,» stāsta Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntis Vasiļevskis.

Augstākas prasības, augstāka motivācija

Šo tendenci viņš skaidro ar vairākiem faktoriem – pirmkārt, šogad stājās spēkā norma, kas nosaka, ka vērtējums centralizētajā eksāmenā nav iegūts, ja izglītojamā eksāmena darba kopvērtējums ir mazāks nekā 5%. «Šī norma ir kā papildu motivējošs faktors tam, lai jaunieši ar lielāku atbildību kārtotu valsts pārbaudes darbus. Otrkārt, skolēnu sekmju uzlabošanās viens no cēloņiem ir arī nosacījums, ka vidusskolā uz nākamo klasi nepārceļ, ja kaut vienā mācību priekšmetā iegūta nesekmīga atzīme. Treškārt, pēdējos gados ir izskausta eksāmenu atbilžu noplūde pirms pārbaudījumiem, tāpēc skolēni apzinās, ka sekmīga eksāmena nokārtošanā būs jāpaļaujas tik uz savām zināšanām. Protams, bija gadījumi, kad jaunieši centās izmantot kādu palīglīdzekli, piemēram, telefonus, lai internetā atrastu pareizās atbildes, bet tad konkrētais uzdevums tika novērtēts ar 0 punktiem,» norāda G. Vasiļevskis.

Lūdz pārskatīt vērtējumu

Viņš arī teic, ka katrā pārbaudes darba vērtēšanā piedalās vairāki skolotāji, tostarp katru eksāmena daļu labo cits pedagogs. «Tādējādi tiek novērsta subjektīva vērtējuma iespējamība, taču, ja skolēnu tik un tā neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas viņam ir tiesības rakstīt iesniegumu, kas adresēts VISC, ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu,» skaidro G. Vasiļevskis. Lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai mainīt to centrs pieņem mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Pēdējos gados VISC saņem ap 300 iesniegumu. «Tas ir apsveicami, ka jaunietim nav vienalga, kādu vērtējumu viņš iegūst, un viņš vēlas, lai tas tiktu pārskatīts. Pirms aptuveni pieciem gadiem saņēmām vien dažus desmitus iesniegumu,» stāsta VISC vadītājs.

Viņš informē, ka centrs tuvākajā nākotnē plāno ieviest vairākus uzlabojumus eksāmenu sagatavošanas, kārtošanas un novērtēšanas kārtībā. Pirmkārt, nekad vairs netiks jaukta uzdevumu secība. «Tāds lēmums tika pieņemts, jo šogad centralizētajā eksāmenā angļu valodā lasīšanas daļā ar mērķi nodrošināt ērtāku to izpildīšanu bija mainīti uzdevumi vietām. Tas radīja nevajadzīgus pārpratumus – pārrakstot atbildes atbilžu lapā, bija kļūdījušies aptuveni 9% jauniešu, bet skolēnu snieguma rezultātus tas neietekmēja.»

Arodskolām citādi pārbaudījumi

Otrkārt, šobrīd aktīvi norit diskusijas, vai pilnīgi visiem skolēniem jākārto visi valsts noteiktie centralizētie eksāmeni – patlaban aktualizējies jautājums par arodskolu audzēkņiem, proti, vai jaunietim, kas vēlas apgūt, piemēram, pavāra profesiju un viņš neplāno stāties augstskolā, jākārto eksāmens matemātikā par pilnu vispārējās izglītības kursu. «Tiek piedāvāti vairāki risinājumi, bet vienojošā doma paredz, ka eksāmenu skolēns kārto, taču tas ir skolas pārbaudījums (saturu sagatavojam vai nu mēs, vai mācību iestāde),» stāsta G. Vasiļevskis. Iecere vēl tiek apspriesta ar sadarbības partneriem, un šis jauninājums varētu tikt īstenots ne agrāk kā 2013./2014. mācību gadā. Treškārt, tuvākajos gados iecerēts pakāpeniski palielināt slieksni (līdz 15% pašreizējo 5% vietā), lai jaunietis iegūtu kādu vērtējumu centralizētajā eksāmenā. «Kādreiz pietika ar vienu iegūtu punktu, lai skolēns saņemtu F līmeni. Tagad jāiegūst 5% no eksāmena kopvērtējuma, bet nākotnē, lai skolēns nokārtotu pārbaudījumu un varētu absolvēt skolu, vismaz 15%,» uzsver VISC vadītājs.

Eksāmeni jau aprīlī

Ceturtkārt, ir vēlme atteikties no eksāmenu vērtējumu izteikšanas līmeņos, bet norādīt tikai kopprocentu. «Jau tagad augstskolas ņem vērā šos procentus, nevis līmeni. Tāpēc saņemam iesniegumus pārskatīt vērtējumu pat no skolēniem, kas pārbaudījumā ieguvuši visaugstāko (A) līmeni, tomēr viņi uzskata, ka procentuāli pelnījuši augstāku vērtējumu nekā norādīts sertifikātā,» piebilst G. Vasiļevskis. Viņš arī teic, ka VISC ierosinājis visos centralizētos valodas eksāmenos papildus šiem kopprocentiem par apgūto saturu norādīt arī atbilstību Eiropas valodas prasmju pakāpei – B1, B2 vai C1. «Un ja kaut tikai par vienu nedēļu tiktu pagarināts mācību gads, mēs varētu ieviest korekcijas arī eksāmenu kārtošanas grafikā, proti, tie, kam nav jāliek centralizētie eksāmeni, baudītu garākas pavasara brīvdienas, bet skolu beidzēji tajā laikā, izņemot Lieldienas, kārtotu obligātos centralizētos eksāmenus, savukārt izvēles pārbaudījumi tiktu organizēti mācību gada noslēgumā. Līdz ar to būtu ilgāks eksāmenu labošanas laiks, kā arī atslogots eksāmenu kārtošanas grafiks,» secina G. Vasiļevskis.

Avots: nra.lv