Cer, ka atgriezīsies 130 000 emigrantu
Jebkurā no scenārijiem – vai tas būtu optimistisks vai pesimistisks – darbaspēka samazinājums Latvijā ir sagaidāms sabiedrības novecošanās dēļ, secinājusi Ekonomikas ministrija. Tāpēc valstī nepieciešama skaidra demogrāfijas politika, uzsvaru liekot uz dzimstības palielināšanu un reemigrāciju, diskusijā par diasporas lomu Latvijas ekonomikas un darba tirgus attīstībā sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomikas attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperts Normunds Ozols. Neatkarīgā rakstīja, ka EM iecerējusi izstrādāt reemigrācijas pasākumus, lai atgrieztu Latvijā tautiešus, kuri emigrējuši uz dažādām valstīm.
Diskusiju organizēja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks par sadarbību ar diasporu Rolands Lappuķe, kurš pauda viedokli, ka emigrantiem ir jārunā un jādod vēsts, ka viņus gaida Latvijā. «Daudzi jūtas piederīgi Latvijai, arī ja nedzīvo un nestrādā šajā valstī,» teica vēstnieks. Latvijas valsts piederīgo diaspora ārzemēs varētu sasniegt 300 000 cilvēku, visvairāk – 100 000 – Lielbritānijā, 25 000 – Īrijā, 20 000 – Skandināvijā, 14 000 – Vācijā, bet vairāk nekā 90 000 ir saistīti ar ASV.
EM analizējusi situāciju un secinājusi, ka desmit gados iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par 13% jeb 307 000 cilvēku, galvenokārt emigrācijas dēļ. Pēdējā desmitgadē no Latvijas emigrējuši 213 000 cilvēku, no viņiem 192 000 Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi.
Savukārt raksturojot pašreizējo iedzīvotāju struktūru Latvijā, N. Ozols norāda: 862 000 cilvēku ir nodarbināti, 166 000 bezdarbnieki, bet 567 000 ir neaktīvi. Viņu vidū ir gan bērni, gan studenti, gan mājsaimnieki, gan darba nespējīgie. «Tomēr tur ir aptuveni 80 000 cilvēku rezerve, kas tuvākajos gados varētu iesaistīties darba tirgū,» saka eksperts. No ekspertu klāstītā izriet, ka valstij nav citu iespēju, kā mēģināt atgriezt Latvijā ekonomiskos migrantus. «Mūsu pieņēmums ir tāds, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, cilvēki, kuri aizbrauca tieši krīzes dēļ, atgriezīsies,» saka N. Ozols. Kopumā Latvijā līdz 2030. gadam varētu atgriezties pat 120 000 emigrantu jeb 62 procenti no aizbraukušajiem. EM lielāko intensitāti paredz 2020. gadā. Tajā pašā laikā EM atzīst, ka Latvijā liela problēma ir strukturālais bezdarbs, kas arī ir pamats tam, ka ir liels bezdarbnieku skaits, bet tajā pašā laikā darba devējiem noteiktās nozarēs nav darbinieku. Šāda situācija, visticamāk, saglabāsies. EM piedāvā veicināt profesionālo (no vienas profesijas citā) un ģeogrāfisko mobilitāti, veidot kompleksu reģionālo politiku, lai mazinātu reģionālās atšķirības, kā arī izstrādāt skaidru demogrāfisko politiku. Tomēr vairāki diskusijas dalībnieki no uzņēmēju puses atzina, ka «nav skaidrs, kādu vīziju jūs gatavojaties parādīt ārzemēs strādājošajiem – kas Latviju sagaida, kādas algas te būs». Emigranti redzot TOP 20 pasaules valstis, kurās atalgojumu nevar salīdzināt ar Latvijas darba tirgus piedāvāto.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk