• Tweet

Bijušais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars apcietināts, lai sabiedrībai aizmiglotu acis par notiekošajām nelikumībām KNAB, bet lēmums par apcietinājumu panākts, maldinot ģenerālprokuroru un tiesu – šādu pārliecību sarunā ar Neatkarīgo pauda zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks.

Kā norādīja Dz. Jaundžeikara aizstāvis P. Rebenoks, lai arī viņa klients jau trīs nedēļas atrodas apcietinājumā, izmeklētāji nedz aizturētajam, nedz tiesai nav varējuši uzrādīt kaut vienu pierādījumu par notikušajiem likuma pārkāpumiem. Nav arī izskaidrots, kādas noziedzīgās darbības viņš veicis, par kādu pārkāpumu veikšanu tiek turēts aizdomās un kādā veidā viņš varētu traucēt izmeklēšanas darbības. Advokāts norādīja, ka izmeklētāji Dz. Jaundžeikaru vaino valsts amatpersonas uzkūdīšanā atklāt valsts noslēpumu un saskata Krimināllikuma 94. panta (par valsts noslēpuma izpaušanu, ko izdarījusi valsts amatpersona) un 144. panta (par korespondences noslēpuma atklāšanu) pārkāpumus. «Izmeklētāju konstrukcija ir šāda: Jaundžeikars esot uzkūdījis personu, kura neesot KNAB amatpersona, lai savukārt tā tālāk uzkūdītu valsts amatpersonu izpaust valsts noslēpumu. No juridiskās konstrukcijas viedokļa tas ir absurds. Bet kontekstā ar Jutas Strīķes paziņojumiem, ka viņas vienīgās galvassāpes ir tiesu augstās prasības pret pierādījumiem, jo jāvāc pārāk daudz pierādījumu, mēs Jaundžeikara aresta gadījumā redzam, kādu pierādījumu kopumu standartu vēlētos redzēt Strīķe. Acīmredzot, lai atklātu vainīgo, viņai pietiktu tikai ar aizdomām,» situāciju raksturoja P. Rebenoks.

Traucēt var Strīķe

Advokāts uzskata, ka visu izskaidro publiski izskanējusī informācija, ka valsts noslēpuma iespējamā izpaudēja ir J. Strīķes draudzene, KNAB darbiniece kopš 2003. gada Zanda L., bet kūdītājs – viņas otrais vīrs, kurš it kā esot pazinis Dz. Jaundžeikaru un it kā Dz. Jaundžeikara uzdevumā pierunājis Zandu izpaust valsts noslēpumu.

«Pēc publikācijām masu saziņas līdzekļos ir radusies skaidrība, kas vispār ir noticis. Jaundžeikara aizturēšana Strīķei bija nepieciešama kā sāņus manevrs, lai novērstu sabiedrības uzmanību no KNAB notiekošajām pretlikumībām – no KNAB darbinieka iespējamās rīcības, izpaužot valsts noslēpumu, kā arī no Strīķes kā KNAB faktiskās vadītājas, kura nav nodrošinājusi valsts noslēpuma glabāšanu viņas vadītajā iestādē. Šajā situācijā vienīgā pareizā rīcība no uzraugošo kompetento iestāžu puses būtu veikt dienesta izmeklēšanu un uz tās laiku atstādināt Strīķi no amata. Lai Strīķe varētu pasargāt sevi un iestādi, lai pagūtu noslēpt pierādījumus tam, kāds haoss ir viņas vadītajā iestādē, sākotnēji pats KNAB uzsāka šo krimināllietu. Nevis Jaundžeikars var traucēt izmeklēšanai, bet gan Strīķe. Tāpēc ir apsverama doma par apcietinājuma piemērošanu tieši Strīķei un viņas atzīšanu par aizdomās turamo. Vajadzētu nekavējoties izvērtēt jautājumu par viņas apcietināšanu, lai viņa nespētu slēpt nozieguma pēdas, kas, iespējams, ir noticis KNAB. Tā šobrīd būtu vienīgā pareizā un taisnīgā rīcība,» skaidroja P. Rebenoks.

Nav pirmā reize

Jāatgādina, ka pirmo reizi stāstu par to, ka J. Strīķe KNAB rada apstākļus nelikumībām un, lai izvairītos no nepatikšanām, pēc tam vainu nogrūž uz padotajiem, pat uz tādiem, ar kuriem bijušas draudzīgas attiecības, Neatkarīgā izdzirdēja Iļģuciema cietumā. Tur notika saruna ar bijušo KNAB darbinieci, J. Strīķes kādreizējo draudzeni, tobrīd apcietināto Indru Veipu. Viņu apsūdzēja un notiesāja KNAB naudas piesavināšanās lietā. I. Veipa sarunā ar Neatkarīgo nepārprotami norādīja, ka tieši J. Strīķe kā KNAB faktiskā priekšniece ar savām norādēm un pavēlēm bija radījusi nepieciešamos priekšnoteikumus naudas pazušanai. Taču tiesas zālē tā vietā, lai uzņemtos atbildību, J. Strīķe nav kautrējusies liecināt savai kādreizējai draudzenei par sliktu.

Nepieļaujami pierādījumi

P. Rebenoks pauda pārliecību, ka KNAB pārkāpis likumu, uzsākot šīs krimināllietas izmeklēšanu. «Kad šajā krimināllietā no KNAB puses tika veiktas sākotnējās kriminālprocesuālās darbības, KNAB izmeklētāji atsaucās uz Kriminālprocesa likuma 378. panta 13. daļu, norādot, ka viņi tomēr sākotnēji esot bijuši tiesīgi neatliekamības kārtībā veikt procesuālās darbības – kratīšanu, nopratināšanu, aizturēšanu, Jaundžeikara vešanu uz tiesu. Šajā likuma pantā teikts – ja kāda iestāde saņem ziņu par kādu notikušu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kura izmeklēšana neietilpst tās kompetencē, bet pierādījumu fiksēšanai vai noziedznieka aizturēšanai neieciešams veikt neatliekamas darbības, tā uzsāk kriminālprocesu. Kā redzams, šajā pantā ir runa par smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Mūsu lietā tiek inkriminēti divi nodarījumi, kuri nav nedz sevišķi smagi, nedz smagi noziegumi, tie ir mazāk smagi noziegumi. Tādējādi KNAB nebija tiesīgs veikt darbības. Līdz ar to KNAB veiktā kratīšana, nopratināšana, ne tikai Jaundžeikara, bet arī KNAB darbinieces nopratināšana, ir nepieļaujami pierādījumi, kuri iegūti pretēji procesuālo tiesību normām. Tos šai procesā nevar uzskatīt par pierādījumiem.»

Gaidāmi jauni aresti

Advokāts vērsa uzmanību uz sabiedrībā pieaugošo neuzticību KNAB, tāpēc, viņaprāt, J. Strīķe atkal izrādīs aktivitātes, veicot jaunas aizturēšanas. «Paraugoties uz KNAB darbības vēsturi, redzam, ka visas viņu veiktās aizturēšanas notiek kampaņveidīgi, tiek pieskaņotas kaut kādiem notikumiem, lai novērstu uzmanību no kaut kā cita. Prognozēju, ka tuvākajās dienās notiks kārtējā personu aizturēšana, jo Jaundžeikara faktors jau sevi ir izsmēlis.»

Paņem bērnu datorus

Vaicāts, kā tiesa varēja nepamanīt, ka KNAB to vazā aiz deguna, vēl jo vairāk tāpēc, ka Rīgas apgabaltiesas tienesim Borisam Geimanam ir milzīga darba pieredze, P. Rebenoks norādīja: «Mūsuprāt, tiesa un ģenerālprokurors no izmeklētāju puses ir maldināti, aizbildinoties ar to, ka process atrodas sākotnējā stadijā, tādēļ visi pierādījumi nav savākti. Tiesai tika radīts priekšstats, ka ir darīšana nevis ar mazāk smagu noziegumu, bet ar sevišķi smagu noziegumu. Mēs esam iepazinušies ar lēmumu par kratīšanu Jaundžeikara mājās. To personīgi sankcionējis ģenerālprokurors pulksten desmitos vakarā. Izlasot šo dokumentu, saprotams, ka nedz ģenerālprokurors, nedz jebkura cita amatpersona nevarētu atteikt sakcionēt tādu lūgumu. Tur bija rakstīts, ka KNAB rīcībā ir informācija, ka Jaundžeikara dzīvoklī atrodas valsts noslēpumu saturošas ziņas un, lai nepieļautu valsts neslēpuma noplūdi, nepieciešams pārmeklēt māju un šos dokumentus izņemt. Uzticoties KNAB, ģenerālprokurors bija spiests šo dokumentu parakstīt. Iepazīstoties ar mantām, kas kratīšanā tika izņemtas, skaidrs, ka nekāda valsts noslēpumu saturoša informācija tur netika atrasta. Netika atrasts pilnīgi nekas, kas saistīts ar valsts noslēpumu, jo vienkārši tādi dokumenti Jaundžeikaram nav bijuši. Tika izņemti viņa bērnu datori, un bērni šobrīd skolā nevar uzrakstīt referātus. Jaundžeikars ar datoru vispār nestrādā, un arī tas ir zināms. Ja jau KNAB būtu izdevies atrast kādus kompromitējošus materiālus, tad tie būtu likti galdā tiesā. Ņemot vērā to, ka tiesas sēžu laikā izmeklēšana nevienu pierādījumu nedz tiesai, nedz aizstāvjiem neuzrādīja, šobrīd vienīgais pamats aizdomām ir liecības, ko bijusī KNAB darbiniece nopratināšanā sniegusi KNAB darbiniekiem. Viņa ir sieviete. Viņai ir bērns. Iespaidošanas metodes ir vienkāršas: vai nu viņa brauc uz cietumu un savu bērnu neredz trīs mēnešus, vai arī viņa paraksta izmeklētājiem vajadzīgās liecības.

Ceru, ka ģenerālprokurors ir sapratis, ap ko šī lieta grozās, un tieši tāpēc prokuratūra nolēmusi šo lietu izmeklēt pati,» norādīja advokāts.

Avots: nra.lv