• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
30/08/2011, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Aviokompānija airBaltic veic lidojumus no Rīgas, Viļņas un Tallinas, konkurējot ar citu valstu aviosabiedrībām. Rīgas un Tallinas lidostā airBaltic pasažieru skaits jūlijā, salīdzinot ar tādu pašu mēnesi pērn, ir palielinājies, savukārt Viļņas lidostā – samazinājies.

Tomēr kopumā šā gada jūlijā airBaltic ir sasniegusi labāko rezultātu aviokompānijas vēsturē un pārvadājusi 377 914 pasažierus, kas ir par 22 680 vairāk nekā pērn, Neatkarīgajai stāstīja airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags. Lidostu statistika liecina, ka airBaltic jūlijā Rīgas lidostā ir pārvadājusi apmēram 67,5% no kopējā pasažieru skaita, Viļņas lidostā –

11,2 %, bet Tallinā – 11,4 procentus. Baltijā sīvākie konkurenti Latvijas aviosabiedrībai ir Ryanair, Wizzair, Lufthansa, Tallinā – arī Igaunijas nacionālā aviosabiedrība – Estonian Air. Lietuvai savas nacionālās aviokompānijas, kas veiktu regulāros reisus, vairs nav.

Estonian Air dibināta 1991. gada decembrī, pāris gadus pirms airBaltic izveidošanas. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijas nacionālās lidsabiedrības lielākie akcionāri sākotnēji bija valsts un Skandināvijas aviokompānija SAS. Pagājušā gada rudenī Igaunijas valsts pārņēma 90% Estonian Air akciju, SAS atstājot vien 10%. Saskaņā ar vienošanos valsts palielināja savu kapitāla daļu aviokompānijā par 280 miljoniem kronu (12,5 miljoniem latu), bet SAS ieguldīja vēl 31 miljonu kronu (1,4 miljonus latu). Šogad jūnijā par lidsabiedrības prezidentu kļuva Tero Taskila – kādreizējais airBaltic komercdirektors. Viņa plānos ietilpst līdz 2015. gadam iegādāties

13 jaunas lidmašīnas, kas ļautu Estonian Air lidot uz apmēram 30 galamērķiem. Pēc Igaunijas laikraksta Eesti Päevaleht aplēsēm, jaunu lidmašīnu iegādei būtu nepieciešami 400 miljoni eiro jeb 280 miljoni latu. Šobrīd Estonian Air ir septiņas lidmašīnas un tās piedāvā lidojumus uz 20 galamērķiem.

Estonian Air valdes priekšsēdētājs Joakims Heleniuss uzskata, ka flotes palielināšana ir vienīgais veids, kā izvairīties no tā, ka Estonian Air ar laiku zaudē tirgu. Kopš 2005. gada uzņēmums strādā ar zaudējumiem.

Savukārt Lietuvai vairs nav savas nacionālās lidsabiedrības. Lidsabiedrību Lietuvos avialinijos Lietuvas valdība privatizācijai atklātā konkursā nodeva 2005. gadā. Līdz tam šis uzņēmums piederēja Lietuvas valsts īpašuma fondam. Pēc privatizācijas tika izveidots jauns zīmols flyLAL–Lithuanian Airlines. Taču jau pēc nepilniem četriem gadiem – 2009. gadā – uzņēmums bankrotēja. Pēdējais mēģinājums glābt uzņēmumu bija 2008. gada decembrī, kad flyLAL akcionāri piedāvāja Lietuvas valdībai nopirkt aviosabiedrības kontrolpaketi par vienu litu (apmēram 20 santīmiem), taču valdība atteicās.

Savukārt Latvijas valdība ir izteikusi gatavību glābt Latvijas lidsabiedrību airBaltic, gan ar četriem striktiem nosacījumiem. Prudentia pēc nedēļas ir jāsniedz valdībai savs vērtējums par labāko risinājumu tam, kā tālāk rīkoties ar aviosabiedrību.

Pašreizējais airBaltic prezidents Bertolts Fliks informēja, ka airBaltic ir iecerējis atteikties no desmit Fokker 50 tipa lidmašīnām agrāk, nekā bija plānots iepriekš, un atrast iespēju ietaupīt 30 miljonus latu. «Diemžēl tas prasīs arī darbinieku skaita samazināšanu – kopumā tas skars vairāk nekā 200 cilvēku. Šie mums ir skarbi lēmumi,» sacīja B. Fliks.

Avots: nra.lv

1,160 skatījumi




Video

VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu

17/12/2024

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...

Lasīt tālāk
Video

Kavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju

17/12/2024

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro

13/12/2024

Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...

Lasīt tālāk
Video

“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!

13/12/2024

“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās

12/12/2024

Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām

12/12/2024

Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...

Lasīt tālāk
Video

Plānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā

29/10/2024

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...

Lasīt tālāk
Video

Ilmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?

29/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...

Lasīt tālāk
Video

Santa Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm

29/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...

Lasīt tālāk
Video

Irēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...

Lasīt tālāk