Aizdomās par maluzvejniecību policija aizturējusi vides inspektoru
Pavasarī aizdomās par maluzvejniecību jūras krastā pie Ventspils Liepenē policija aizturēja divus vīriešus. Viens no viņiem izrādījās vides inspektors – Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas priekšnieces vietnieks Raits Čakstiņš.
Kā skaidro TV3 raidījums “Nekā personīga”, piekrastes zvejošanu kontrolē divas iestādes Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde. Abas iestādes neko nelikumīgu inspektora rīcībā nesaskatīja. Kolēģi noticēja inspektora stāstam, ka viņš pamanījis un izvilcis maluzvejnieka tīklus, taču sarakstīt dokumentus viņam iztraucējis pārāk apzinīgs policists.
Piekrastes zveja ir dzīvesveids un izklaide. Lomi nav lieli, taču var noķert arī kādu vērtīgāku zivi, piemēram, lasi vai taimiņu. Pēdējā laikā tīkli esot patukši, sūrojas vietējie zvejnieki.
Zvejniekiem savi tīkli ir īpaši jāmarķē – katrā tā galā ir jābūt karodziņam, bet uz bojas – tīkla īpašnieka uzvārdam. Lai jūrā tie būtu pamanāmi un atrodams to īpašnieks. Zivis iekāro arī maluzvejnieki. Ir gandrīz neiespējami jūrā pamanīt nemarķētu tīklu. Turklāt tie parasti ir nomaļākās vietās, kur mazāk iespēju, ka parādīsies kāds inspektors vai zvejnieks, kas par nelikumīgo konkurentu ziņos.
Nereti grēko arī licencētie zvejnieki, kas papildu legālajiem tīkliem, mēdz slepus ielikt arī kādu gabaliņu nelikumīgā tīkla. Īpaši kārdinoši ir ielikt tīklu 100 metru joslā gar krastu. Tajā parasti ir zivīgākās vietas, taču te tīklu likt ir aizliegts.
Vides inspektoram Raitam Čakstiņam Liepenē ir zvejošanas licence. Te viņš ir gan zvejnieks, gan kontrolētājs vienlaikus. Izcelt savus tīklus viņš devās arī svētdienā, 6.martā. Taču papildu likumīgajiem, viņš aizliegtajā zonā laivā ievilka arī divus nemarķētus tīklus. Notikumam ir liecinieks.
“Mūsu darbinieks pamanīja 4 karodziņus, tas ir – divus marķētus tīklus, kuru virzienā viņi devās. Kas varēja atrasties apmēram 100 metrus, tātad atļautajā attālumā. Vienā brīdī viņš redz, ka, virzoties virzienā uz šiem marķētajiem tīkliem, laiva apstājās un laivā tiek ievilkts tīkls, kuram nav redzamas nekādas marķējuma zīmes. Pēc tam šie paši kungi dodas tālāk, tātad pie šiem marķētajiem tikliem, izvelk šos tīklus un dodas atpakaļ taču ne par šo pašu vietu, kur viņi brauca, bet uz otru pusi. Un atkal viņš pamana, ka 30 – 40 metru attālumā no krasta tiek izvilkts vēl viens tīkls, kurš arī ievietots laivā,” stāsta VP Kārtības policijas Ventspils iecirkņa priekšniece Iveta Būdeniece.
Vides sarga aizdomīgo rosīšanos selgā pamanīja atvaļinājumā esošs kriminālpolicijas darbinieks. Viņš izsauca papildspēkus, un kamēr tie atbrauca, aizturēja vides sargu ar visu laivu un tajā esošajam zivīm.
Krastā ieradās policija un arī Valsts vides dienesta vides inspektori, kas fiksējuši lomu, atlaiduši zivis, bet nelikumīgos tīklus paņēmuši iznīcināšanai. Čakstiņš noliedz, ka nemarķētie būtu viņa tīkli. Materiālus par nelikumīgajiem tīkliem policija nodeva Valsts Vides dienestam.
“Gan mūsu inspektori, gan Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori ir tiesīgi veikt šo kontroli tur. No ētiskā viedokļa tas, ka šim inspektoram tur ir izsniegta zvejas licence un viņam ir viņa tīkls, neuzskatu, ka tas ir labākais teiksim saimniekošanas prakse, tāpēc mūsu pārvaldes inspektoriem nevienam nav šādu tīklu mūsu kontroles teritorijā nu tīri no ētiskā apsvēruma. Nav labi pašam kontrolēt un pašam zvejot. Mēs tur nesaskatījām nekādu smagu pārkāpumu, tad lietu izskatīt mēs aizsūtījām Dabas aizsardzības pārvaldei, lēmuma pieņemšanai,” norāda Ventspils reģiona pārvaldes Kontroles daļas vadītāja Anna Adamsone.
Dabas aizsardzības pārvaldē materiālus izvērtēja Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte. Arī viņa nekādus pārkāpumus sava padotā rīcībā nesaskatīja.
“Mēs iepazināmies ar visiem dokumentiem un mums nebija pierādījumu, ka ir veikts pārkāpums un pieņēmām lēmumu par administratīvās lietvedības neierosināšanu un šo lēmumu nosūtījām Valsts vides dienestam,” norāda Sāmīte. “Mēs tur tiešām nesaskatījām nekādus pārkāpumus, un es saprotu, ka Valsts vides dienesta amatpersonas neko tur nav saskatījušas, jo no viņu puses nebija nekādu papildu viedokļu, ka tur būtu pārkāpumi bijuši saistībā ar izņemšanas procedūru.
Sāmīte arī par pieņemamu atzīst, ka Čakstiņš vienlaikus ir gan zvejnieks, gan kontrolētājs. Nevarot aizliegt cilvēkam brīvajā laikā zvejot. Pati Sāmīte brīvajā laikā ir medniece. Kopā ar Čakstiņu medību kolektīvā Irbe abi ir valdes locekļi. Tas viņai nav bijis šķērslis lemt par kolēģa atbildību. Interešu konfliktus nesaskata arī abu priekšniece, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Sandra Bērziņa.
Zvejniekiem un likumsargiem nav šaubu, ka neviens saprātīgs maluzvejnieks savus tīklus neliks blakus licencētiem tīkliem. It īpaši ja tie pieder vides inspektoram. Arī citi apstākļi liecinot, ka vides inspektors par nelegālajiem tīkliem ir labi zinājis un ja nebūtu iztraucēts, tad loms, visticamāk, nebūtu nonācis atpakaļ jūrā.
Tomēr Bērziņa uzskata, ka notikušais ir pārpratums, kad pēc labākās sirdsapziņas rīkojies gan vides inspektors, kurš ārpus darba laika ir vilcis nelikumīgus tīklus, gan ārpus dienesta esošais policists, kuram tas licies aizdomīgi. Tieši policista iejaukšanās esot liegusi apzinīgajam vides inspektoram rakstiski fiksēt pārkāpumu.
“Ja pieņem situāciju, ka cilvēks ir negodprātīgs un ļauns, tad viņam tā būtu ērta situācija, ka ja reizē viņš ir vides inspektors un maluzvejnieks, ka viņš izvelk nelegālo tīklus, izbrauc krastā – ja viņu kāds iztraucē, viņš zivs atlaiž, aiziet uz mašīnu, uzraksta protokolu un vis ir kārtība, ja viņu neviens neiztraucē, tad viss ir kartībā – viņam ir zivis. Es nekādā gadījumā jums negribētu piekrist un analizēt gadījumus no varbūtības, kā būtu, ja būtu,” uzskata Bērziņa.
Situācija esot bijusi pārprotama, tāpēc izdots rīkojums, ka inspektoriem, atrodot brīvajā laikā nelikumīgus tīklus, turpmāk vispirms ir jāziņo Vides dienestam un tikai ar viņu klātbūtnē tīkli jāņem ārā. Ja ar tīklu krastā pieķertu parastu zvejnieku, viņam atņemt lomu, zivis, tīklu, laivu, licenci un iespējams pat automašīnu. Kā arī būtu jāmaksā simtiem eiro liels naudas sods.
Foto:ratucette/https://pixabay.com/en/users/ratucette-2554813//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Bukmeikeri prognozē, vai būs gaidāmi sniegoti Ziemassvētki
Gada skaistākie un sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki – tūlīt jau būs klāt. Šis laiks, kad ikdienas steigu caurvij domas par dāvanām mīļajiem un ģimeniskiem kopā būšanas mirkļiem,...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākTuvākajā laikā gaidāms gan sniegs, gan lietus, jaunnedēļ kļūs siltāk
Sestdien un svētdien laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms nokrišņiem bagāts, piekrastes teritorijās arī brāzmains laiks. Turpmākajās dienās dominējošā nokrišņu...
Lasīt tālākŠonedēļ laiks būs lietains un vējains, nedēļas nogalē gaidāms pirmais sniegs
Aizvadītā nedēļa pagāja ar mainīgiem laika apstākļiem - nedēļa iesākās lietaina un ar brāzmainu vēju, bet nedēļas otrajā pusē vairāk spīdēja saule, nokrišņi mitējās un vējš...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākNedēļas nogalē daudzviet gaidāms neliels lietus, jaunās nedēļas sākumā laikapstākļi būtiski nemainīsies
Šīs nedēļas sākumā Latvijā valdīja mākoņains laiks, daudzviet tika novērots lietus, vietām pūta arī brāzmains vējš. Tomēr nedēļas otrajā pusē nokrišņu intensitāte mazinājās...
Lasīt tālākAr valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju
Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām...
Lasīt tālākIlgtspējīgi Halovīni – padomi, kā atzīmēt un dekorēt dabai draudzīgi
Halovīni strauji tuvojas, un līdz ar to mājās sāk parādīties ķirbji, dažādi krāšņi kostīmi un spocīgas dekorācijas. Taču, kamēr mēs gatavojamies šī gada rudenīgākajai naktij,...
Lasīt tālākVai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?
Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to,...
Lasīt tālākNekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...
Lasīt tālāk