Aizliegts Krievijas un Baltkrievijas graudu imports Latvijā
Saeima, lai aizsargātu Latvijas sabiedrības drošību, labklājību un citu personu tiesības (tostarp tiesības uz īpašumu), steidzami pieņēmusi Zemkopības ministrijas sadarbībā ar citām institūcijām izstrādātos grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, nosakot: turpmāk ir aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana Latvijā no citām trešajām valstīm.
Zemkopības ministrs Armands Krauze norāda: “Valsts drošība neaprobežojas tikai ar ārējo militāro drošību – arī ekonomiskā drošība ir būtisks nacionālās drošības aspekts. Ekonomika ir viena no tām jomām, kas visbūtiskāk spēj ietekmēt valsts drošību, tādējādi ir svarīgi stiprināt Latvijas neatkarību no Krievijas lauksaimniecības produktiem.”
Krievija joprojām turpina asiņaino karu Ukrainā, un joprojām apdraud un turpinās apdraudēt kaimiņvalstis, tajā skaitā Latviju. Latvija nedrīkst pieļaut, ka agresorvalstu valsts budžeti un to uzņēmumi gūst papildus ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, veicinot kara turpināšanas iespējas Ukrainā. Ar eksporta ienākumiem Krievija var ne tikai turpināt karu Ukrainā, bet, iespējams, nākotnē paplašināt agresiju uz citām valstīm.
Lai pārvietotu graudu, īpaši kviešu un kukurūzas, lielu daudzumu, Krievija veicina eksportu ar zemām cenām, un tas ietekmē ES, tostarp Latvijas, ražotāju ienākumus un labklājību. Tas rada ekonomiskus draudus Latvijai kā pierobežas valstij.
Ministru kabinetam uzdots izdot noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus imports Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas ir aizliegts.
Vēl par tēmu:
Latvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālākIedzīvotāju vairākums atbalsta vēja enerģijas attīstību Latvijā
Vēja enerģija ir viens no perspektīvākajiem risinājumiem Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata neitralitātei, un Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā ir vērojams atbalsts tās izmantošanai....
Lasīt tālāk20 gadu laikā spēļu zāļu skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā 70%
Kopš 2005. gada azartspēļu zāļu skaits Latvijā ir sarucis par vairāk nekā 70% – 2005. gadā Latvijā bija 636 zāles, bet 2025. gada martā – 174. Spēļu zāļu skaits turpinās sarukt...
Lasīt tālākMazo un vidējo uzņēmēju vidū lielākie optimisti Lietuvā, skeptiskākie – Igaunijā
Mazo un vidējo uzņēmēju aptauja Baltic Business Outlook, ko SEB banka Baltijas valstīs veic kopš 2014. gada, atklāj būtiskas atšķirības uzņēmēju attieksmē ekonomiski strauji augošajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvija atbalsta jaunu ES aizsardzības finansēšanas modeli
Ceturtdien, 20. martā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens iepazīšanās vizītē tikās ar Vācijas vēstnieci Latvijā Gudrunu Maslohu (Gudrun Masloch). Viņi pārrunāja ģeopolitiskās norises,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis februārī bez būtiskām izmaiņām
2025. gada februārī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,3 %, un kopš janvāra tas ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākPatiesības brīdis valdībai: birokrātija un tēriņi vai nauda valsts aizsardzībai?
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav...
Lasīt tālāk