Aizsardzības ministrija rosina Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas
Ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas reģionā, Latvijas aizsardzības vajadzības, konsultācijas ar sabiedrotajiem, kā arī, lai apliecinātu solidaritāti un vienotību ar citām reģiona valstīm, Aizsardzības ministrija rosina Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas kopā ar Igauniju, Lietuvu un Poliju.
“Mēs nopietni izvērtējam visas iespējas, lai stiprinātu Latvijas atturēšanas un aizsardzības spējas. Esam panākuši reģionālu vienošanos kopā ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministriem rekomendēt izstāšanos no Otavas konvencijas, tā stiprinot savas robežas. Mums ir jāgatavojas, ka Krievija turpinās radīt apdraudējumu reģionam, neatkarīgi no tā, kā attīstīsies karadarbība Ukrainā. Izstājoties no Otavas konvencijas, ir potenciāls nodrošināt pretkājnieku mīnu ražošanu. Vienlaikus turpināsim ievērot starptautiskās normas un humanitārās tiesības, un konsultēsimies ar sabiedrotajiem,” norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki ir veikuši izvērtējumu par Latvijas dalību Otavas konvencijā, analizējot pretkājnieku mīnu militārā pielietojuma efektivitāti, politiskos aspektus, kas saistīti ar citu sabiedroto nostāju pret konvencijas saistībām. Tāpat tika vērtēti praktiskie apsvērumi par šādas munīcijas iegādi vai ražošanu. Izvērtēšanas procesā tika secināts, ka Latvijā un reģiona valstīs ir iespējams attīstīt pretkājnieku mīnu ražošanu. Latvijas industrijā ir novērojamas nepieciešamās spējas un ir attīstīta metālapstrāde. Savukārt, reģionālā pieeja ļaus mazināt atkarību no ārvalstu piegādēm, īpaši sprāgstvielu un kaujas lādiņu jomā.
Izvērtēšanas procesā nozīmīgas bija konsultācijas ar sabiedrotajiem, īpaši ar tām NATO dalībvalstīm, kuru karavīri dienesta pienākumus pilda Latvijā. Sabiedrotie ir pauduši izpratni par Latvijas iespējamu izstāšanos no Otavas konvencijas un apliecinājuši turpmāku sadarbību aizsardzības jomā. Aizsardzības ministrija atzīmē, ka arī izstāšanās procesa gaitā turpināsies informācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem.
Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija cieši sadarbosies tālākajos procesa soļos, atbilstoši Ministru Kabineta lēmumiem un uzdevumiem. Likumprojektu skatīs Saeima, kas pieņems gala lēmumu par izstāšanos no konvencijas. Ja likums par izstāšanos Saeimā tiek pieņemts, par to tiks informētas visas pārējās dalībvalstis, depozitārijs jeb ANO ģenerālsekretārs un ANO Drošības padome. Izstāšanās stāsies spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu būs saņēmis depozitārijs.
Aizsardzības ministrija apliecina, ka Latvija turpinās ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, tostarp civiliedzīvotāju aizsardzību bruņotu konfliktu laikā, vienlaikus nodrošinot savas drošības vajadzības. Jebkāda iespējamā nevadāmo pretkājnieku mīnu iegāde, izvietošana un izmantošana būs atkarīga no militārās loģikas un aizsardzības spēju attīstības prioritātēm. Daļa no munīcijas, ko bruņotie spēki jau ir iegādājušies un turpinās iegādāties, ir dažāda veida mīnas – gan prettanku, gan vadāmās pretkājnieku mīnas.
Otavas konvencija tika parakstīta 1997. gadā Aukstā kara noslēgumā. Otavas konvencijai ir pievienojušās 164 valstis, tostarp visas NATO dalībvalstis (izņemot ASV). Latvija pievienojās Otavas konvencijai, pieņemot 2005. gada 19. maija likumu “Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu”. Otavas konvencija paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas; neizstrādāt, neražot, neiegūt citādā ceļā, neuzglabāt, nesaglabāt vai nevienam tieši vai netieši nenodot tālāk kājnieku mīnas; nekādā veidā nepalīdzēt, neatbalstīt vai nemudināt nevienu uz darbībām, kuras jebkurai dalībvalstij ir aizliegtas saskaņā ar šo konvenciju.
Dalību konvencijā apturēt nevar – no tās ir iespējams tikai izstāties. Lēmumu par izstāšanos no konvencijas pieņem Saeima. Izstāšanās process ir noteikts Otavas konvencijas 20. pantā. Saskaņā ar to konvencijas dalībvalstij ir tiesības izstāties no konvencijas, paziņojot par to pārējām dalībvalstīm, depozitārijam (ANO ģenerālsekretāram) un ANO Drošības padomei. Izstāšanās dokumentā ir jāiekļauj paskaidrojumi par izstāšanās iemesliem. Dalībvalsts, kura ir izteikusi vēlmi izstāties no Otavas konvencijas, pārtrauc būt par tādu sešus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas depozitārijā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Siliņa: Attīstīsim straujāk militāro industriju Latvijā
Ministru prezidente Evika Siliņa šodien, 17. martā, tikšanās laikā ar aizsardzības uzņēmumu organizācijām pārrunāja aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju un uzsvēra...
Lasīt tālākNo nedēļas vidus laika apstākļi atkal kļūs pavasarīgi
Aizvadītā nedēļa iesākās ar patīkami siltu un pavasarīgu laiku, tika uzstādīti arī vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tomēr nedēļas vidū mūsu valstī ir sācis ieplūst...
Lasīt tālākRīgā pie dzelzceļa pieturas punktiem sāks mobilitātes punktu izbūvi
Šonedēļ Rīgas pašvaldība pakāpeniski sāks mobilitātes punktu būvniecības darbus pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”,...
Lasīt tālākPieaudzis audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā
2024./2025. mācību gadā profesionālo pamata un vidējo izglītību apgūst 28,6 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 3,7 % jeb 1 017 audzēkņiem vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākLukašenko: ASV valdībai nav plāna attiecībā uz Ukrainu
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ceturtdien paziņoja, ka ir “absolūti” pārliecināts, ka ASV valdībai “nav plāna attiecībā uz Ukrainu”. Lukašenko uzskata, ka Krievijai...
Lasīt tālākDarba nedēļas beigās gaidāms sniegs, kļūs vēsāks
Šī darba nedēļa Latvijā iesākās ar ļoti siltu laiku, pirmdien, 10. martā, gaisa temperatūra Liepājas novērojumu stacijā sasniedza pat +17,4°, tādējādi uzstādot ne vien konkrētā...
Lasīt tālākSaeima pirmajā lasījumā atbalsta regulējumu patvertņu izveidošanai un pielāgošanai
Saeima ceturtdien, 13.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas likumā par patvertņu izveidošanu un pielāgošanu. Patlaban neviens likums to neregulē. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas...
Lasīt tālākSaslimstība ar gripu joprojām plaši izplatīta visā Latvijā
Gripas un citu elpceļu vīrusu monitoringa laikā iegūtie dati liecina, ka saslimstība ar gripu aizvien ir plaši izplatīta visā Latvijā. Pagājušajā nedēļā gripa klīniski noteikta 477...
Lasīt tālākPlāno stiprināt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbinieku drošību izsaukuma laikā
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. martā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā likuma grozījumus, ar kuriem plānots stiprināt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbinieku...
Lasīt tālākSaeimas komisija atbalsta pielaides valsts noslēpumam nepieciešamību arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem
Lai nodrošinātu, ka visiem Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekļiem ir pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien,...
Lasīt tālāk