Alkoholiskajiem dzērieniem stājas spēkā augstāka akcīzes nodokļa likme
No šodienas stājas spēkā jaunas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, ko nosaka 2015.gadā pieņemtais lēmums par akcīzes pakāpenisku paaugstināšanu līdz 2018.gadam 1.martam.
Lēmums par likmju pakāpenisku kāpināšanu alkoholam katra gada 1.martā tika pieņemts 2015.gadā, kad par to vienojās Finanšu un Veselības ministrijas kopā ar sociālajiem partneriem – vairākām alkoholisko dzērienu nozares asociācijām. Akcīzes nodokļa likmi turpinās paaugstināt vēl nākamgad.
Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmes mainās katra gada 1.martā, ļoti pakāpeniski, lai patērētāji nejustu krasas izmaiņas preces cenā un nepalielinātos riski, ka patērētāju izvēle noslieksies par labu būtiski lētākajam nelegālajam alkoholam, kas var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību un pat dzīvību.
Šogad likmju kāpums preces cenu ietekmēs minimāli – kopā ar PVN par 0,5 l pudeli alus uz akcīzes rēķina būs jāmaksā par 1 centu vairāk kā līdz šim, bet par vienu pudeli vīna – nepilnus 4 centus vairāk.
Būtiskāk akcīzes nodokļa likmju celšana ietekmēs stipros jeb spirtotos alkoholiskos dzērienus – ja līdz šim par 1 litru 40% degvīna akcīzes nodoklis bija 5,60 euro, tad no 1.marta – 5,80 euro. Līdz ar to viena litra degvīna pudeles cena varētu palielināties par 24 centiem, ņemot vērā akcīzes palielinājumu kopā ar PVN.
Kā atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID), ka visiem licencētajiem komersantiem ir pienākums 1.martā veikt inventarizācijas, aprēķināt akcīzes nodokļa starpību katram alkoholisko dzērienu veidam un līdz 18.aprīlim akcīzes nodokļa starpību iemaksāt valsts budžetā.
Vienlaikus VID vērš uzmanību, ka no šī gada 1.janvāra būtiski samazināts valsts budžeta kontu skaits akcīzes nodokļa iemaksām par alkoholiskajiem dzērieniem – līdzšinējo septiņu kontu vietā ir tikai divi – viens par alu un viens par citiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tādējādi uzņēmējiem tiek samazināts gan administratīvais slogs, gan finansiālās izmaksas, veicot maksājumus Valsts kasē.
Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Kā gatavoties darba tirgum 2025. gadā?
Darba tirgus Latvijā turpina mainīties, un uzņēmējiem šīs pārmaiņas nozīmē gan jaunas iespējas, gan nopietnus izaicinājumus. Kādas nozares uzrādīs izaugsmi? Kā mainīsies pieprasījums...
Lasīt tālākVEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālāk