Aptauja: 93% iedzīvotāju svarīgi tirdzniecības vietās atpazīt Latvijā ražotu produkciju
Vietējie uzņēmumi ir valsts ekonomikas galvenais dzinējspēks, savukārt pašu uzņēmumu veiksmīgas attīstības pamatā ir iedzīvotāji. Kā noskaidrots biroja “Latvijas produkts” aptaujā, kas veikta sadarbībā ar “Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centru”, 93% valsts iedzīvotāju tirdzniecības vietās ir svarīgi atpazīt Latvijā ražotos produktus, un tikai 7% aptaujāto norādījuši, ka viņiem tas nav nozīmīgi.
Atbildot uz jautājumu par to, kas respondentiem ļauj atpazīt Latvijā ražotu produktu, 60% norādījuši, ka to palīdz izdarīt kāda konkrēta preču zīme, bet 55% aptaujāto arī minējuši, ka Latvijā ražotās preces atpazīst tik un tā. Savukārt 43% respondentu atzinuši, ka informācija par produkta izcelsmes valsti tiek meklēta uz tā iesaiņojuma.
Tāpat veiktās aptaujas dati parāda, ka, pēc iedzīvotāju domām, netiek pietiekami veicināts Latvijas produktu un pakalpojumu sniedzēju eksports uz ārvalstīm – to atzinuši 81% aptaujāto. Tostarp gandrīz puse respondentu – 49% – minējuši, ka, viņuprāt, publicitāte par eksportējošo Latvijas uzņēmumu veiksmes stāstiem ir pārāk maza, bet 33% aptaujāto pauduši pārliecību, ka patiesībā šādu veiksmes stāstu ir vairāk nekā par tiem ziņots.
“Latviešu tauta ne vienmēr pilnībā apzinās, cik daudz mums ir ar ko lepoties. Tie nav tikai sportisti un mūziķi, kas likuši mūsu valsts vārdam izskanēt tuvāk un tālāk aiz Latvijas valsts robežām. Tie ir arī lielāki un mazāki uzņēmumi, kas ražo jebko, sākot ar uzkodām, beidzot ar dažādiem tehnoloģiskajiem brīnumiem. Tomēr nedrīkstam aizmirst par šiem uzņēmumiem arī tepat Latvijā, un, kā parādīja mūsu veiktās aptaujas rezultāti – iedzīvotājiem ir svarīgi zināt, ka konkrētais produkts ir ražots mūsu valstī. Tieši tādēļ uzņēmējiem būtu svarīgi padomāt par to, kā savu preci vai pakalpojumu padarīt redzamāku starp citiem un pircējs būtu informēts, ka iegādājas patiešām Latvijas produktu. Tādējādi tas palīdzētu veicināt ne tikai uzņēmuma, kas piedāvā šo preci vai pakalpojumu, bet arī valsts kopējo ekonomisko attīstību,” stāsta biroja “Latvijas produkts” pārstāve Ieva Rozenberga.
Vēl par tēmu:
Kā gatavoties darba tirgum 2025. gadā?
Darba tirgus Latvijā turpina mainīties, un uzņēmējiem šīs pārmaiņas nozīmē gan jaunas iespējas, gan nopietnus izaicinājumus. Kādas nozares uzrādīs izaugsmi? Kā mainīsies pieprasījums...
Lasīt tālākVEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālāk