• Tweet

45% iedzīvotāju drošību interneta vidē uzskata par ļoti nozīmīgu jautājumu, kuram ikdienā jāvelta papildu uzmanība, liecina telekomunikācijas operatora IZZI veiktā aptauja. Savukārt 6% respondentu atzina, ka viņiem, radiniekiem vai tuviniekiem jau bijusi slikta pieredze, kā rezultātā cietuši no ļaundariem tiešsaistē.

„Internets ir vide, kas pēdējos gados ir augusi un attīstījusies visstraujāk, kura mūsdienās daudziem cilvēkiem ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa – vienalga, vai darba vajadzībām, vai izklaidei. Tajā tiek veikti neskaitāmi darījumu ar naudu, sūtīta un saņemta informācija un cits vērtīgs saturs. Rezultātā, attīstoties videi, protams, uz priekšu gājuši arī krāpnieki un noziegumi tiešsaistē,” skaidro Sandra Kraujiņa, IZZI valdes locekle. „Un šobrīd nekas neliecina, ka šī prakse varētu mazināties, gluži pretēji – visticamāk, noziedznieki un krāpnieki kļūs rafinētāki. Tādēļ diskusija par drošību internetā būtu jāpaceļ jaunā līmenī. Lai parūpētos par drošu internetu, jāiesaistās gan sabiedrībai kopumā, ceļot vidējo zināšanu līmeni par draudiem tiešsaistē, gan interneta pakalpojumu sniedzējiem, gan tiesībsargājošām instancēm un citām iesaistītām organizācijām. Jau šobrīd sadarbojamies ar dažādām organizācijām, piemēram, Net-Safe Latvia Drošāka interneta centru un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju (CERT), nodrošinot iespējami ātru nelegālā satura izņemšanu no publiskas aprites internetā, iespēju robežās cenšamies informēt gala lietotājus, ja viņi ir kļuvuši par robotu tīklu sastāvdaļu, kā arī pēc klientu pieprasījuma nodrošinām bezmaksas interneta satura filtru uzstādīšanu. Tomēr ir skaidrs, ka, iesaistoties visām pusēm, ir jāceļ vidējais patērētāju zināšanu līmenis.”

Interneta aptauja parādīja vēl vienu būtisku tendenci, proti, 23,6% respondentu atzinās, ka par interneta drošības jautājumiem vispār nedomā un nevelta tai uzmanību, savukārt 31,3% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka paši spēj parūpēties par drošību tiešsaistē.

„Tas tikai apstiprina, ka pastāv milzīga problēma, proti, liela daļa sabiedrības vēl arvien dzīvo informācijas vākumā un nezina par reālajiem draudiem. Ja aplūkojam vidējo patērētāju, kuram nav padziļinātu zināšanu datorāzinībās, tad nereti viņa dators ir inficēts ar surogātprogrammām, kas ļauj, piemēram, attālināti piekļūt informācijai datorā, pašam saimniekam to nemaz nezinot,” uzsver S. Kraujiņa. „Kā rāda mūsu pieredze, tad nodarījumi internetā kļuvuši tik rafinēti un daudzveidīgi, ka cilvēkam jābūt ļoti specifiskām un padziļinātām zināšanām, lai pilnībā izvairītos no tiem. Tādēļ lielākoties uzskats, ka es pats jau varu parūpēties par savu drošību internetā, ir mīts. Un, visticamāk, šo cilvēku datori cietuši no kaitnieciskām programmām, saimniekiem pašiem nezinot. Īpaši aktuāli tas ir mājas datoriem, kurus lieto visi ģimenes locekļi.”

Satraucošs ir arī fakts, ka samērā maza uzmanība tiek veltīta bērnu gaitām internetā. Tikai 4,6% cilvēku atzina, ka rūpējas par atvases drošību, sērfojot internetā. Vislielākās rūpes par bērniem izrādījuši respondenti vecumā no 30 līdz 34 (13,7%) un no 35 līdz 39 gadiem (15,3%).

Analizējot dzimumu atšķirības, aptauja parādīja, ka vīrieši ir pārliecinātāki par savām spējām parūpēties par sevi internetā. 40,3% stiprā dzimuma pārstāvju uzsvēra, ka viņi paši tiek galā ar drošības jautājumiem pretstatā 25,9% sieviešu. Tāpat daiļais dzimums vairāk cietis no ļaundariem, proti, to atzina 6,8% sieviešu (4,8% vīriešu). Sievietes izrāda arī lielāku piesardzību, uzturoties tiešsaistē, – 38,6%, kas ir par teju 11% vairāk nekā stiprā dzimuma gadījumā.

Aptaujas dati atklāja arī, jo vecāks kļūst cilvēks, jo lielāku uzmanību tas velta interneta drošībai. Ja tikai aptuveni trešā daļa jauniešu vecumā no 15 – 24 gadiem atzīst, ka tiem rūp drošība internetā, tad jau aptuveni 60% cilvēku vecumā no 30 līdz 49 gadiem uzsver, ka drošība internetā viņiem ir ļoti svarīga. Vislielākās raizes par to izrāda cilvēki vecumā 50+gadi – 66%.

Tāpat jaunieši ir pašpārliecinātāki par savām spējām – aptuveni 40% jauniešu vecumā 15 – 24 gadi atzina, ka paši spēj parūpēties par savu drošību internetā, pretstatā aptuveni 15% respondentu vecumā 35 – 49 gadi.

Visbeidzot, jo vecāks cilvēks kļūst, jo negatīvāka bijusi viņa pieredze, proti, aizvien biežāk viņš vai viņa radinieki saskārušies ar ļaundariem internetā.