Aptauja: Gandrīz puse iedzīvotāju vēlētos mainīt esošo mājokli, trešdaļa sapņo par privātmāju
Lai gan lielākā daļa iedzīvotāju šobrīd dzīvo sev piederošā mājoklī, aptuveni puse vēlētos esošo dzīvesvietu mainīt. Meklējot jauno mājokli, gandrīz trešdaļa izvēlētos gatavu vai pašu būvētu privātmāju. Otrā populārākā izvēle – dzīvoklis projektā, kas uzbūvēts pēdējos gados, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.
20% no aizdevumiem – mājokļu iegādei vai būvniecībai Pierīgā
Aptuveni divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju šobrīd dzīvo sev piederošā mājoklī. 17% iedzīvotāju pieder mājoklis, kas iegādāts ar bankas finansējumu, un vēl 14% dzīvo īrētājā mājoklī. Lielākoties sev piederošs īpašums ir iedzīvotājiem virs 40 gadiem, savukārt jauniešu vidū katrs trešais mājokli īrē. Lielākais īpatsvars to, kam ir mājokļa kredīts, ir starp iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem (35%).
“Pēc aptaujas datiem visvairāk to, kam šobrīd ir mājokļa aizdevums, ir Rīgā un Pierīgā. Tas saskan arī ar mūsu datiem: lielākoties kredīti izmantoti mājokļa iegādei galvaspilsētā, bet redzam augošu pieprasījumu pēc īpašuma tieši Rīgas apkārtnē. Šī tendence sākās Covid laikā, kad aktuālāks kļuva attālinātais darbs, un tas bija iemesls pārvākties no pilsētas tuvāk dabai. Redzam, ka pieprasījums pēc īpašuma Pierīgā nemazinās, un visbiežāk šeit mēs runājam par privātmāju iegādi vai būvniecību. Piemēram, ap 20% no visiem šī gada pirmajā ceturksnī piešķirtajiem aizdevumiem bija paredzēti mājokļu iegādei vai būvniecībai Pierīgā. Populārākās vietas ir Mārupe, Ādaži, Gauja, Carnikava, Baldone, Salaspils. Redzam izteiktu iedzīvotāju interesi par moduļu mājām ar platību līdz 110 kvadrātmetriem. Savukārt gatavo privātmāju segmentā paprasījums ir par īpašumu līdz 150 kvadrātmetriem. Piedāvājums segmentā virs 150 kvadrātmetriem šobrīd ir pieaudzis, tomēr potenciālie pircēji ir diezgan izvēlīgi – meklē energoefektīvus variantus un augstu kvalitāti,” stāsta SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.
Aug pieprasījums pēc energoefektīvām privātmājām
Plāni tuvāko trīs gadu laikā mainīt dzīvesvietu šobrīd ir 16% iedzīvotāju. Vēl 28% atbildēja, ka konkrētu plānu viņiem nav, bet vēlme mainīt mājokli ir gan. Šāda vēlme izteiktāka jauniešiem vecumā līdz 29 gadiem – šajā grupā plāno vai vēlas pārvākties gandrīz 80% respondentu.
Mainīt dzīvesvietu gribētu katrs trešais vecumā no 30 līdz 39 gadiem un katrs ceturtais vecumā no 40 līdz 49 gadiem. Konkrēti pārvākšanās plāni ir gandrīz katram trešajam jaunietim, katram ceturtajam vecuma grupā no 30 līdz 39 un 15% iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 49 gadiem.
“Vēlme pēc plašāka mājokļa ir populārākais iemesls, kāpēc cilvēki vēlētos mainīt esošo dzīvesvietu. Un šī vēlme ir īpaši izteikta iedzīvotājiem līdz 39 gadiem. Apmēram trešdaļa iedzīvotāju velētos pārvākties uz jaunu projektu vai privātmāju. Un gandrīz katrs ceturtais gribētu pārvākties uz citu pilsētas apkaimi vai pat citu pilsētu. Iedzīvotājiem no 30 līdz 49 gadiem svarīgi ir pārvākties uz energoefektīvāku mājokli, bet jauniešiem, protams, uzsākt patstāvīgu dzīvi. Pēc aptaujas redzam, ka domas mainīt pilsētu vai pilsētas apkaimi ir izteiktākas Kurzemes iedzīvotājiem, bet vēlme pēc plašāka mājokļa ir vairāk raksturīga respondentiem Latgalē. Savukārt Rīgā ir visvairāk to, kuri šobrīd īrē mājokli un vēlas iegādāties savu,” turpina Māris Opincāns.
Pēc viņa vārdiem, aprīlī un maijā pieprasījums pēc mājokļa kredītiem pieauga. Vēl lielāka klientu aktivitāte sagaidāma vasarā, kas saistīts ar sezonalitātes tendencēm un iespējamām izmaiņām procentu likmēs no Eiropas Centrālās bankas. Sava loma, protams, ir arī attīstītājiem, piedāvājot iespējas iegādāties vai rezervēt dzīvokļus jaunajos projektos. Joprojām augstā līmenī saglabājas arī pieprasījums pēc finansējuma privātmāju būvniecībai – cilvēki būvē sev piemērotākas un, svarīgākais, energoefektīvas mājas.
Šī gada pirmajā ceturksnī SEB banka mājokļa kredītos klientiem piešķīrusi ap 30 miljoniem eiro, palielinot savu hipotekāro kredītu portfeli par 2,7%, salīdzinot ar 2023. gada pirmo ceturksni.
Vēl par tēmu:
Finanšu situācija šogad uzlabojusies tikai 19% Latvijas iedzīvotāju, kopumā noskaņojums negatīvs
Iedzīvotāju vērtējums par savas mājsaimniecības finansēm 2024.gadā saglabājas negatīvs – 40% ģimeņu atzīst, ka viņu finansiālā situācija šogad ir pasliktinājusies, 38% palikusi...
Lasīt tālākČetri ieteikumi, kā sagatavoties svētkiem finansiāli gudri un ietaupīt
Straujiem soļiem tuvojas svētku sezona un arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, lai gatavošanās Ziemassvētkiem nesagādātu pārāk lielas finansiālas raizes. Svētku laikā daudziem...
Lasīt tālākTēriņi Ziemassvētku svinībām daudziem nemainīgi – 37% tērēs tikpat cik pērn
Ziemassvētki tradicionāli ir laiks, kad būtiski palielinās ikdienas tēriņi, cilvēki biežāk iegādājās dāvanas, svētku rotājumus un īpašus ēdienus svētku galdam. Turklāt, neskatoties...
Lasīt tālākPensijas turpmāk pārrēķinās automātiski
Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, pensiju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra turpmāk pārrēķinās...
Lasīt tālākVai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?
Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to,...
Lasīt tālākLatvijā augusi iedzīvotāju apmierinātība ar mājokli
Jaunākajā Luminor bankas aptaujā noskaidrots, ka šogad Baltijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu mājokli ir pieaugusi par vairāk nekā 20%, Latvijā pieaugumam palielinoties pat divas reizes,...
Lasīt tālākMiljonārs uz nedēļu – cik ātri izgaist veiksminieku loteriju laimesti?
Vēl nesen pārsteidza ziņa par lietuvieti, kurš laimēja loterijā vēsturiski lielāko summu Baltijā – 81 miljonu eiro. Lai gan par šādu veiksmi sapņo teju ikviens, daudzi, iespējams, nemaz...
Lasīt tālākRolands Zauls: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas – kas jāzina investoram?
Nākamais gads sola izmaiņas vairākos nodokļos, arī tajos, kas investoram jāsamaksā par gūtajiem ienākumiem finanšu tirgos. To paredz nupat uz Saeimu nogādātais 2025.gada budžets, kurā...
Lasīt tālākNo lietu uz identitātes zagšanu – kādas ir krāpniecības mūsdienu tendences?
No fizisku lietu zagšanas krāpnieki jau kādu laiku ir pārgājuši uz bīstamāku krāpniecības veidu – identitātes zādzībām. Lai gan abas šīs darbības rada ievērojamu kaitējumu cietušajiem,...
Lasīt tālākAptauja: vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju sagaida apkures izmaksu pieaugumu
Sākoties apkures sezonai, vairāk nekā puse Baltijas valstu iedzīvotāju prognozē, ka siltumenerģijas rēķini kļūs dārgāki. Igaunijā apkures izmaksu pieaugumu prognozē 71 % aptaujāto iedzīvotāju,...
Lasīt tālāk