Aptauja: teju piektdaļa iedzīvotāju pēc saskarsmes ar krāpniecību izjūt emocionālu stresu
Luminor bankas aptaujas dati liecina – lai gan 69% iedzīvotāju uzskata, ka krāpnieku mēģinājumi viņus tieši neietekmē, gandrīz piektdaļa jeb 17% norāda uz emocionālu stresu kā vienu no krāpniecības sekām. Krāpnieki ne tikai apdraud personas datu drošību un finanses, bet arī atstāj iespaidu uz iedzīvotāju emocionālo labklājību, nereti izraisot arī lielu satraukumu. Par to, kā šādi gadījumi ietekmē cilvēku ikdienu un kādi soļi jāveic, lai sevi pasargātu, skaidro Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Aptauja atklāj, ka 85% Latvijas iedzīvotāju pērn ir saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem, proti, dažādu veidu krāpnieciskiem zvaniem, e-pastiem vai īsziņām, kuru mērķis ir iegūt personas datus vai izkrāpt naudu. Šādas krāpnieku darbības nereti atstāj sekas, kas pārsniedz materiālos zaudējumus – bieži vien tiek radīts arī emocionāls stress un bažas par personas datu drošību. Vairums iedzīvotāju (17%) norāda uz emocionālu stresu kā vienu no krāpniecības sekām, savukārt nedaudz mazāka daļa (9%) aptaujāto norādījuši, ka krāpniecības galvenās sekas ir bijis laika patēriņš, kas pavadīts ziņošanai par krāpniecību un to seku novēršanai.
“Šie dati apstiprina, ka krāpniecība rada ne tikai finansiālus zaudējumus, bet arī stresu un bažas par drošību pat tad, ja nauda nav izkrāpta. Ikvienam ir svarīgi būt modram – pārbaudīt informācijas avotus, neuzticēties negaidītiem zvaniem vai ziņām un nekad neatklāt sensitīvu informāciju, ko oficiālas iestādes nekad neprasītu, piemēram, pilnu personas kodu, e-pasta adresi, internetbankas lietotāja numurus vai kartes datus un PIN kodus. Par krāpšanas upuri var kļūt ikviens, tāpēc aicinām nekautrēties un nekavējoties ziņot bankai par šādiem gadījumiem,” norāda Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Kā sevi pasargāt no krāpniekiem
Lai izvairītos no krāpniekiem, eksperte iesaka būt īpaši piesardzīgiem, saņemot negaidītus zvanus, ziņas vai e-pastus. Nekad šādos gadījumos neatklājiet personīgo vai finanšu informāciju un vienmēr pārbaudiet informācijas avotu oficiālā kanālā. Lai pasargātu sevi, ieteicams regulāri atjaunināt ierīču drošības iestatījumus, izmantot spēcīgas paroles un izvairīties no finanšu darījumu veikšanas, izmantojot publiskos Wi-Fi tīklus. Ja tomēr rodas aizdomas par krāpniecību, svarīgi par to ziņot attiecīgajām iestādēm, lai pasargātu sevi un citus no līdzīgiem gadījumiem.
Vēl par tēmu:
Pieaug interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi
Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama pieaugoša interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi – piektdaļu (26 %) no kopējā izsniegtā hipotekāro kredītu apjoma veido Zaļais hipotekārais...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt mājokli finanšu apsvērumu dēļ
Katrs trešais (33%) Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt dzīvesvietu, ja mainītos viņa finanšu situācija, savukārt katrs ceturtais (24%), lai mainītu vidi, piemēram, no pilsētas uz...
Lasīt tālākVai iespējams saņemt mājokļa kredītu ar procentu likmi zem 1%?
Banku piedāvātās pievienotās likmes mājokļa kredītiem šobrīd ir būtiski samazinājušās, salīdzinot ar pēdējiem pieciem gadiem, un lai arī Euribor likmes pakāpeniski samazinās, tām...
Lasīt tālākAšeradens: Pasaules Bankas lomai šobrīd ir īpaši būtiska nozīme
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Pasaules Bankas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektori Sigrunu Ravetu (Sigrun Rawet), lai pārrunātu aktuālos izaicinājumus Pasaules...
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālāk