Ar 1. janvāri FKTK būs integrēta Latvijas Bankā
Ar 2023. gada 1. janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) būs integrēta Latvijas Bankā. Atbilstoši Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 23. septembra lēmumam Latvijas Banka pārņem visas finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības un attīstības veicināšanas, kā arī noregulējuma iestādes funkcijas.
“Vēlos pateikt paldies gan kolēģiem FKTK un Latvijas Bankā, gan mūsu partneriem Saeimā, Finanšu ministrijā un Eiropas Centrālajā bankā, gan arī finanšu tirgus dalībniekiem par aktīvu iesaisti un līdzdarbību Latvijas Bankas un FKTK integrācijas procesā. Vairāk nekā gadu esam ražīgi strādājuši un veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai stiprinātu nu jau kopējo Latvijas Bankas un FKTK komandu, noteiktu jaunus mērķus un uzdevumus, kā arī transformētu institūciju. Pie sasniegtā neapstāsimies un ik dienu turpināsim padarīt Latvijas Banku labāku – ar katru mūsu lēmumu,” uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
FKTK priekšsēdētāja, pēc 1. janvāra – Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile: “Kopīgi ar Latvijas Banku un sadarbības institūcijām esam paveikuši apjomīgu darbu, lai īstenotu Saeimas lēmumu apvienot abas institūcijas. Latvijas finanšu sektora uzraudzībā 2023. gada 1. janvārī sāksies jauns posms, jo integrācija sniegs iespējas finanšu sektora uzraudzību un attīstību nodrošināt, apvienojot zināšanas un kompetences, infrastruktūras iespējas un kapacitāti, kā arī kopīgi nosakot un īstenojot Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes. Turpināsim būt uzraugs, kurš atvērtā dialogā ar finanšu nozari spēj rast jaunus risinājumus sektora pilnveidei un turpmākai attīstībai.”
Kopš Saeimas lēmuma pieņemšanas veikti nozīmīgi priekšdarbi, lai izveidotu jaudīgu, profesionālu un mūsdienīgu institūciju, koncentrējot resursus finanšu sektora stabilitātes un attīstības koordinēšanai un veicināšanai un vienlaikus raugoties, lai šis process būtiski neietekmētu finanšu tirgus dalībniekus un tiktu panākts iespējami liels resursu ietaupījums.
Integrācija vienā institūcijā nozīmēs arī Latvijas Bankas un FKTK darbinieku un zināšanu saplūšanu vienā komandā un dos virkni ieguvumu, piemēram, labāku iespēju veicināt finanšu stabilitāti, mazināt sistēmiskos riskus un nodrošināt koordinētāku finanšu sektora attīstību. Efektīvāka rīcība vienas institūcijas ietvaros gaidāma arī satricinājumu un krīzes situācijās.
EFEKTĪVĀKA RESURSU PĀRVALDĪBA
Abu institūciju integrācijas rezultātā iespējams efektīvāk izmantot gan darbaspēka, gan citus resursus (piemēram, IT, telpas u. c.).
2023. gada 1. janvārī Latvijas Bankā pēc FKTK integrācijas strādās 539 darbinieki – par trešdaļu mazāk nekā pirmajā gadā pēc FKTK nodalīšanas no Latvijas Bankas (2001. gada beigās Latvijas Bankā strādāja 732 darbinieki, bet FKTK – 95). Lielākā daļa FKTK darbinieku turpinās darbu Latvijas Bankā un nodrošinās līdz šim veikto funkciju turpmāko izpildi. Jau pirms FKTK integrācijas un tās laikā abās institūcijās īstenoti pasākumi, lai vēl efektīvāk izmantotu darbinieku resursus, t. sk. samazināts vadības komandas cilvēku skaits. Vienlaikus mazāks darbinieku skaits nav pašmērķis – mērķis ir jaudīga un efektīva institūcija, kas spēj kvalitatīvi pildīt visus tai uzticētos uzdevumus.
Latvijas Bankas padomes sastāvs no 2023. gada 1. janvāra būs par diviem padomes locekļiem mazāks nekā Latvijas Bankas un FKTK padomes locekļu kopskaits līdz integrācijai. Mainīta arī Latvijas Bankas organizatoriskā struktūra: līdz šim FKTK pildītās funkcijas veiks deviņas Latvijas Bankas pārvaldes (sk. jauno struktūru).
Paredzēts, ka vidējā termiņā arī kopējie vienotās institūcijas darbības izdevumi būs mazāki nekā divu atsevišķu iestāžu izdevumi kopā.
Abas institūcijas strādās trijās ēkās četru iepriekš izmantoto vietā (energokrīzes laikā īslaicīgi – divās ēkās). FKTK klientu un sadarbības partneru vērībai! FKTK darbinieki jau tagad klātienē strādā ēkā Rīgā, K. Valdemāra ielā 2A (iepriekš – Rīgā, Kungu ielā 1), un arī turpmāk strādās esošajās Latvijas Bankas ēkās.
JAUNAIS LATVIJAS BANKAS LIKUMS
2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais Latvijas Bankas likums, bet spēku zaudēs likums “Par Latvijas Banku” un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums. Arī pēc 2023. gada 1. janvāra FKTK noteikumi, t. sk. tie, kuri ietekmē finanšu tirgus dalībniekus, paliek spēkā.
Jaunajā Latvijas Bankas likumā noteikts funkciju nošķirtības princips, piemēram, atsevišķa komiteja uzraudzības lēmumiem, atsevišķa – noregulējumam; paredzētas dažādas informācijas plūsmas, kā arī pienācīga iekšējās kontroles sistēma. Ir izveidota divpakāpju lēmumu pieņemšanas kārtība uzraudzības jautājumos. Uzraudzības komiteja būs primārā lēmumu pieņēmēja finanšu tirgus uzraudzības jomā. Latvijas Bankas padome uzraudzības jomā darbosies kā institūcija, kurā var apstrīdēt uzraudzības lēmumus, raugoties vispusīgi, arī no citu Latvijas Bankas atbildības jomu viedokļa. Tiks stingri ievērots princips par monetārās politikas un finanšu tirgus uzraudzības funkciju nošķiršanu.
Integrācija neietekmē uzraudzības ietvaru un uzraudzības finansēšanas noteikumus.
Vēl par tēmu:
Finanšu situācija šogad uzlabojusies tikai 19% Latvijas iedzīvotāju, kopumā noskaņojums negatīvs
Iedzīvotāju vērtējums par savas mājsaimniecības finansēm 2024.gadā saglabājas negatīvs – 40% ģimeņu atzīst, ka viņu finansiālā situācija šogad ir pasliktinājusies, 38% palikusi...
Lasīt tālākČetri ieteikumi, kā sagatavoties svētkiem finansiāli gudri un ietaupīt
Straujiem soļiem tuvojas svētku sezona un arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, lai gatavošanās Ziemassvētkiem nesagādātu pārāk lielas finansiālas raizes. Svētku laikā daudziem...
Lasīt tālākTēriņi Ziemassvētku svinībām daudziem nemainīgi – 37% tērēs tikpat cik pērn
Ziemassvētki tradicionāli ir laiks, kad būtiski palielinās ikdienas tēriņi, cilvēki biežāk iegādājās dāvanas, svētku rotājumus un īpašus ēdienus svētku galdam. Turklāt, neskatoties...
Lasīt tālākPensijas turpmāk pārrēķinās automātiski
Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, pensiju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra turpmāk pārrēķinās...
Lasīt tālākVai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?
Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to,...
Lasīt tālākLatvijā augusi iedzīvotāju apmierinātība ar mājokli
Jaunākajā Luminor bankas aptaujā noskaidrots, ka šogad Baltijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu mājokli ir pieaugusi par vairāk nekā 20%, Latvijā pieaugumam palielinoties pat divas reizes,...
Lasīt tālākMiljonārs uz nedēļu – cik ātri izgaist veiksminieku loteriju laimesti?
Vēl nesen pārsteidza ziņa par lietuvieti, kurš laimēja loterijā vēsturiski lielāko summu Baltijā – 81 miljonu eiro. Lai gan par šādu veiksmi sapņo teju ikviens, daudzi, iespējams, nemaz...
Lasīt tālākRolands Zauls: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas – kas jāzina investoram?
Nākamais gads sola izmaiņas vairākos nodokļos, arī tajos, kas investoram jāsamaksā par gūtajiem ienākumiem finanšu tirgos. To paredz nupat uz Saeimu nogādātais 2025.gada budžets, kurā...
Lasīt tālākNo lietu uz identitātes zagšanu – kādas ir krāpniecības mūsdienu tendences?
No fizisku lietu zagšanas krāpnieki jau kādu laiku ir pārgājuši uz bīstamāku krāpniecības veidu – identitātes zādzībām. Lai gan abas šīs darbības rada ievērojamu kaitējumu cietušajiem,...
Lasīt tālākAptauja: vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju sagaida apkures izmaksu pieaugumu
Sākoties apkures sezonai, vairāk nekā puse Baltijas valstu iedzīvotāju prognozē, ka siltumenerģijas rēķini kļūs dārgāki. Igaunijā apkures izmaksu pieaugumu prognozē 71 % aptaujāto iedzīvotāju,...
Lasīt tālāk