Ar Eiropas Savienības fondu investīcijām cels ekonomikas ražīgumu
Kā liecina Eiropas Savienības (ES) fondu līdzšinējais ietekmes novērtējums, to pienesums iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmei ir vidēji 1-1,5% gadā. Šajā ziņā Latvija ir viena no sekmīgākajām ES valstīm. Kopš Latvijas iestāšanās ES, būtiski samazinājusies atšķirība ar Eiropas valstu vidējo IKP.
No 2014. līdz 2020. gadam pieejamais ES fondu finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā ir bijis būtisks Latvijas izaugsmei un ir sniedzis neatsveramu ieguldījumu IKP palielināšanā un nodarbinātības veicināšanā.
Fokuss uz produktivitāti un konkurētspēju
Nākamajā plānošanas periodā Latvija koncentrēsies uz reformām un investīcijām, kas cels Latvijas ekonomikas ražīgumu un uzņēmumu konkurētspēju, turpinot Latvijas ekonomikas pārveidi uz zināšanās balstītu ekonomiku. Latvijas uzņēmējiem zaļā un digitālā pāreja ļaus veidojot jaunus produktus un pakalpojumus. Fondu ieguldījums palīdzēs nodrošināt, lai izaugsme sasniegtu visus Latvijas reģionus un iedzīvotājus.
Demogrāfijas un darba tirgus tendences liecina, ka panākt būtisku tuvošanos attīstītāko valstu dzīves līmenim var tikai ar lielu lēcienu ekonomikas produktivitātē. Arī ES fondu ieguldījumu kontekstā caur produktivitātes prizmu būs jāmēra ne tikai ieguldījums atbalstam uzņēmējdarbībā, bet arī investīcijas visās nozarēs. Lai to sasniegtu, nozīmīgi ir ieguldījumi pārdomātos projektos, kas veicina izmaksu ietaupījumus un rada ienākumus.
Ieguldīs sešos stratēģiskajos attīstības virzienos
Latvija nākamajā ES fondu plānošanas periodā ir izvirzījusi sešus galvenos virzienus, kas ietverti arī nacionālajā attīstības plānā. Pirmais no tiem – viedāka Eiropa – paredz inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, pētniecības un prasmju attīstīšanu, atbalstu uzņēmējdarbībai un digitalizācijai, tai skaitā digitālajai savienojamībai. Otrais virziens – zaļāka Eiropa, virzoties uz klimatneitralitāti, pielāgojoties klimata pārmaiņām un īstenojot vides aizsardzības politiku. Trešais – savienotāka Eiropa – droša, ilgtspējīga un pieejama transporta attīstība. Ceturtais ieguldījumu virziens – sociālāka Eiropa, nodrošinot vienādas iespējas un piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, kā arī taisnīgus darba nosacījumus, sociālo aizsardzību un iekļaušanu. Piektais virziens – iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot ilgtspējīgu un līdzsvarotu reģionu attīstību. Un pēdējais, sestais ieguldījumu virziens – atbalsts sociālekonomisko grūtību risināšanai saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.
Nākamajiem septiņiem gadiem – 4,4 miljardi eiro
Tuvojoties ES fondu jaunā perioda sākšanai, Eiropas Padome un Eiropas Parlaments šā gada 24. jūnijā apstiprināja regulējumu, nosakot fondu ieviešanas kārtību 2021. – 2027. gadā. Kopumā Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejams apmēram 4,4 miljardu eiro liels ES fondu finansējums. Atbildīgās institūcijas Latvijā jau strādā pie nacionālo tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas, un ES fondu ieviešanas plānu valdībā paredzēts apstiprināt līdz šā gada beigām. Projektu uzsākšana provizoriski plānota 2022. gada vidū.
Vēl par tēmu:
Valsts policija noliktavās Rīgā un Ogrē uziet vairāk nekā 43 miljonus nelegālo cigarešu
Šā gada martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes likumsargi, cīnoties pret nelikumīgu akcīzes preču apriti, noliktavās Rīgā un Ogrē konstatēja kopumā...
Lasīt tālākArmandu Ruku pārvēl uz vēl vienu termiņu Valsts policijas priekšnieka amatā
Otrdien, 1. aprīlī, Ministru kabinets izdeva rīkojumu par Valsts policijas priekšnieka ģenerāļa Armanda Ruka termiņa pagarināšanu Valsts policijas priekšnieka amatā uz pieciem gadiem –...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākNeplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākLatvija iegādāsies pretgaisa aizsardzības sistēmas “RBS-70 NG”
Aizsardzības ministrija informē, ka Nacionālie bruņotie spēki ir iesnieguši pasūtījumu Zviedrijas uzņēmumam “Saab Dynamics AB” par tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu...
Lasīt tālākNedēļas pirmā puse būs silta, bet nedēļas izskaņā laiks kļūs auksts un vietām snigs
Aizvadītā nedēļa noslēdzās ar īpaši pavasarīgu laiku - sestdien, 29. martā, piecās novērojumu stacijās tika pārspēti šī datuma siltuma rekordi, bet vienā rekords tika atkārtots....
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākPolicija varēs nosēdināt vai notriekt dronus arī iespējama apdraudējuma gadījumā
Ne tikai uzbrukuma gadījumā, bet arī, lai novērstu iespējamu apdraudējumu, policija varēs nosēdināt vai notriekt dronus, paredz Saeimas ceturtdien, 27.martā, galīgajā lasījumā atbalstītās...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms mākoņains un nokrišņiem bagāts laiks
Turpmākajās dienās, pazeminoties atmosfēras spiedienam, laiks būs mākoņains un visā valsts teritorijā gaidāmi nokrišņi, galvenokārt lietus, un pastiprināsies vējš. Jaunās darba...
Lasīt tālākRīgā sākta pilnas jaudas ielu uzkopšana pēc ziemas sezonas
Rīgā sākta pilnas jaudas ielu un pārvadu uzkopšana pēc ziemas sezonas, un plānots, ka 1. un 2.uzturēšanas klases brauktuves sakops līdz 10.aprīlim. Savukārt 3.uzturēšanas klases ielās,...
Lasīt tālāk