Ar grozījumiem PVN likumā atvieglos prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem
Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz atvieglot un vienādot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). To paredz Eiropas Savienības (ES) Direktīvas prasības. Ar likuma grozījumiem tiek pārskatīts esošais atvieglojums, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN.
Pašlaik MVU var piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī. Savukārt pēc likuma grozījumiem MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās ES dalībvalstīs, būs tiesīgs piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts. Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kas nevar pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES, kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, kā arī iekšzemes PVN maksātāji varēs izmantot MVU atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs.
Svarīgi, ka PVN reģistrācijas slieksnis, sākot ar nākamo gadu, tiks aprēķināts nevis par iepriekšējiem 12 mēnešiem, kā līdz šim, bet gan par kalendāra gadu. Tiek precizēti arī darījumu veidi, kas veido PVN reģistrācijas slieksni. Papildus ar PVN apliekamajiem darījumiem PVN reģistrācijas sliekšņa vērtībā tiks iekļauti arī ar PVN neapliekamie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem un finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi. Pie tam, ja vienā kalendāra gadā ir sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis, tad nākamajā gadā MVU ir jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju un jāmaksā PVN. Tas ir attiecināms arī uz tiem MVU, kuriem atbilstoši likuma grozījumiem aprēķinātais PVN reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts 2024. gadā. Tādējādi likuma grozījumos ir paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka PVN maksātāju rīcību gadījumā, ja atbilstoši jaunajam regulējumam 2024. gadā ir pārsniegts PVN reģistrācijas slieksnis.
Ar likuma grozījumiem tiek ieviests, tā saucamais, pārejas periods tiem PVN maksātājiem, kam apgrozījums kalendārajā gadā pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni, no kura jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un jāsāk maksāt PVN. MVU varēs turpināt nemaksāt PVN līdz kalendārā gada beigām, ja to apgrozījums attiecīgajā gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni 50 000 eiro par vairāk nekā 10%. Latvijā tie ir 5 000 eiro. Šādā gadījumā PVN maksātājiem jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un jāmaksā PVN par ar PVN apliekamiem darījumiem tikai no nākamā kalendārā gada. Tomēr, ja MVU kalendāra gada laikā pārsniedz 55 000 eiro tam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un maksāt PVN no minētās vērtības pārsniegšanas brīža.
Likumprojektā ir iekļauti arī citi grozījumi, kas izstrādāti, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, nozaru ministrijām un nevalstisko sektoru. Tie ir vērsti uz:
PVN 0% likmes piemērošanas pārskatīšanu darījumos ar Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām;
preču iegādes ES teritorijā definīcijas precizēšanu;
pakalpojumu sniegšanas vietas precizēšanu kultūras un sporta pasākumiem;
PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām un saskaņošanu ar citu nozaru tiesisko regulējumu.
Paredzēts, ka likuma normām jāstājas spēkā no 2025. gada 1. janvāra.
Vēl par tēmu:
VK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...
Lasīt tālākFM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos
Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos
Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...
Lasīt tālākSaeimas deputāti: Sabiedriskā transporta pieejamība ir nepārdomāta, vecmodīga un nepiemērota iedzīvotāju paradumiem
Sabiedriskā transporta plānošana un pieejamība valsts dotētajos maršrutos, it īpaši reģionos un laukos, ir nepārdomāta, vecmodīga un nepiemērota iedzīvotāju paradumiem, to trešdien,...
Lasīt tālākBudžets iesniegts izskatīšanai valdībā
Finanšu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. 2025. gada valsts konsolidētā...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta ieceri iesaldēt atalgojumu valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībai
Lai uz laiku iesaldētu atalgojumu valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēs un padomēs, ceturtdien, 10.oktobrī, Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos Valsts prezidenta rosinātos...
Lasīt tālākKredītiestāžu solidaritātes iemaksu ieņēmumi tiks novirzīti valsts drošībai
Otrdien, 8. oktobrī, valdība izskatīja Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas paredz rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās...
Lasīt tālākFM: Inflācija attīstās atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2024. gada septembrī bija par 0,3% augstāks nekā augustā, ko visvairāk ietekmēja sezonāls cenu pieaugums svaigiem augļiem un dārzeņiem. Tikpat būtiski...
Lasīt tālākLSKA sagaida likumdevēja iesaisti senioru problēmu risināšanā
Senioru diena Saeimā dod cerības, ka likumdevējs un izpildvara senioru problēmas ne vien uzklausīs, bet arī sadzirdēs un risinās, norāda biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”...
Lasīt tālākZZS: Latvijas iedzīvotāji reģionos ir pelnījuši lielāku atbalstu no valsts
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija neatbalsta Finanšu ministrijas iniciatīvu 2025.gada valsts budžetā mazināt pašvaldību finansējumu, kas apdraud vietvaru pamatfunkciju izpildi...
Lasīt tālāk