Ar komjaunieša apņēmību Bordāns uztur “sarkanās līnijas”. Kas ir ieguvēji?
Valdības veidošanas sarunām nupat ir dots otrs starts Alda Gobzema (“KPV LV”) vadībā, taču nekas daudz labāks nerēgojas pie apvāršņa. Lai arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Armanda Krauzes personā vakar vakarā kārtējo reizi apliecināja, ka viņiem pret “Jauno konservatīvo partiju” (JKP) ne vārdos, ne darbos nav novilkta “sarkanā līnija”, Jāņa Bordāna vadītā partija atzinās, ka pie viena sarunu galda ar visām piecām partijām, ieskaitot ZZS, sēžas vien tikai “KPV LV” dēļ un arī tikai uz dažu kopīgu interešu pamata. Bordāna nenogurdināmo apņēmību saglabāt “sarkanās līnijas” var apbrīnot, taču runa nav tikai par kādu vienu kašķīgu cilvēku grupiņu, bet par mūsu valsts veidošanu un tās veidotājiem. Tad kurš patiesībā ir ieguvējs no Bordāna uzturētajām “sarkanajām līnijām”?
Ja nu tikai pats Bordāns? Vai esam dzirdējuši kaut ko citu no viņa, kā tikai par “sarkanajām līnijām”? Varbūt vēl par tiesiskumu un drošības iestāžu apvienošanu, bet nekā vairāk tur īsti nav. Bez ZZS “apcelšanas” Bordānam īsti nav, ko piedāvāt un ar ko operēt, turklāt, ja paskatāmies, vai zaļzemnieku laikā valdība ir sabrukusi un valsts nopostīta, tad nākas atzīt, ka nē, stāvam kā stāvējuši. Iespējams, tas ir veiksmīgi izvēlēts Bordāna PR, jo viņa popularitāte pēdējo mēnešu laikā krietni ir augusi. Tagad ikviens zina viņa vārdu, un ir tiešām jāpacenšas, lai neko nedzirdētu par 13. Saeimas peripetijām. Līdzās pāris “KPV LV” pārstāvjiem jurists Bordāns ir šķietami viens no slavenākajiem jaunās valdības pārstāvjiem.
Iespējams, ka mazās, bagātās un skaistās Šveices valstiņas pilsonis ir kāda veidā saistīts ar “sarkanajām līnijām”. Šveices advokāts Rūdolfs Meroni jau iepriekš veiksmīgi ir sadarbojies ar vairākiem Latvijas politiķiem, un viņa nospiedumi mūsu politikā ir nenoliedzami, – varam pieminēt kaut vai tikai Ventspils ostas un radio SWH skandālu. Turklāt ir zināms, ka Meroni finansiāli “atbalstījis” šī brīža vadošās valdības fīrētājas “KPV LV” līdera Artusa Kaimiņa biznesu. JKP savā atvēlētajā valdības meistarošanas procesā pieļāva daudz kļūdu, kā rezultātā nonāca pie izgāšanās, un pastāv iespēja, ka pie tā vainojamas Meroni norādes un ieteikumi. Iespējams, ka tieši ieteikums nesadarboties ar ZZS lika Bordānam pēkšņi mainīt savu politisko prizmu un līdz ar to “uzsēsties uz sēkļa”.
Politiskajā pasaulē konservatīvo līdera “sarkanās līnijas” varētu ieiet vēsturē kā bēdīgi slavens rekords. Īstermiņā zaudētājs mums ir zināms – ZZS, taču kurš šajā situācijā ir lielākais ieguvējs? Tas, kurš stāvēja malā un turpināja strādāt, neskatoties pat uz to, ka neatrodas koalīcijā. “Saskaņai” nevajadzēja pielikt lielas pūles, lai parādītu sevi kā stabilu un vēlētājam uzticamu spēku, jo, kad visi apkārt ir dubļu kaujā notašķījušies melni, jebkurš vīrelis pižikā, pufaikā un vaļenkos uz to fona izskatās satriecoši labi. Turklāt šajā brīdī, kad pēc komandas balsi pacēla “KPV LV” vēlētāji un vesels lērums interneta troļļu, kas apliecināja, ka tie neiebilst pret “Saskaņas” ņemšanu valdībā. Tā nu Kremļa maltuve, kas samaļ tautu un valstu likteņus, var darboties rūkdama.
Kā zināms, “Saskaņa” turpina strādāt, arī Meroni ir uz brīvām kājām, bet apjomīgā Bordāna PR kampaņa ir beigusies uz skumjas nots. Tā vien izskatās, ka patiesā labuma guvēji ir ikviens, izņemot “JKP”, taču atkal jāatgādina – runa jau nav par politiķu čupiņu, jo tie mainās ik pēc zināma laika perioda, bet par mūsu valsts nākotni, tautu un galu galā arī zemi. Ieguvējai vajadzētu būt Latvijai, bet vai tas iespējams, kamēr atsevišķi bezatbildīgi politiskie tipāži turpina tikpat kā žņaugt valsti ar savām sarkanajām līnijām?
Vēl par tēmu:
Puse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākLembergs: Valdība nerūpējas par valsti
Valdība neko nedara, lai apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos, uzskata partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Runājot par to, ko valdība piedāvā...
Lasīt tālākTuvākajā laikā gaidāms gan sniegs, gan lietus, jaunnedēļ kļūs siltāk
Sestdien un svētdien laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms nokrišņiem bagāts, piekrastes teritorijās arī brāzmains laiks. Turpmākajās dienās dominējošā nokrišņu...
Lasīt tālākLembergs: Lielbritānija ignorē manas cilvēktiesības
Lielbritānija pakļāvusi sankcijām bijušo Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, liecina Lielbritānijas oficiālās valdības informācijas vietnē publicētā ziņa. Komentējot...
Lasīt tālākŠonedēļ laiks būs lietains un vējains, nedēļas nogalē gaidāms pirmais sniegs
Aizvadītā nedēļa pagāja ar mainīgiem laika apstākļiem - nedēļa iesākās lietaina un ar brāzmainu vēju, bet nedēļas otrajā pusē vairāk spīdēja saule, nokrišņi mitējās un vējš...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākNedēļas nogalē daudzviet gaidāms neliels lietus, jaunās nedēļas sākumā laikapstākļi būtiski nemainīsies
Šīs nedēļas sākumā Latvijā valdīja mākoņains laiks, daudzviet tika novērots lietus, vietām pūta arī brāzmains vējš. Tomēr nedēļas otrajā pusē nokrišņu intensitāte mazinājās...
Lasīt tālākAr valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju
Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām...
Lasīt tālākIlgtspējīgi Halovīni – padomi, kā atzīmēt un dekorēt dabai draudzīgi
Halovīni strauji tuvojas, un līdz ar to mājās sāk parādīties ķirbji, dažādi krāšņi kostīmi un spocīgas dekorācijas. Taču, kamēr mēs gatavojamies šī gada rudenīgākajai naktij,...
Lasīt tālākVai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?
Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to,...
Lasīt tālāk