Arī gripas vakcīnu iepirkšana Latvijā notikusi haotiski un novēloti
Ikgadējā gripas sezona šajā ziemā izpalika, kas Latvijai ir milzu veiksme, jo pretējā gadījumā atklātos, ka arī gripas vakcīnu iepirkšana bija haotiska un novēlota – vairāki tūkstoši vakcīnu aizvien stāv noliktavās, lai arī rudenī tās bija deficīts, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Pirms gada, vēl nezinot, kā cīnīties ar koronavīrusa pandēmiju Latvijā, valdība nolēma, ka vismaz no gripas jāpasargājas. Speciālisti baidījās, ka gripas epidēmija vēl vairāk palielinās veselības aprūpes sistēmas slodzi. Ministru kabinets uzdeva Veselības ministrijai līdz 1. septembrim nodrošināt, ka gripas vakcīna ir pieejama mediķiem un riska grupām.
Aprīļa beigās Veselības ministrija noskaidroja, ka vairs nevar palielināt Latvijai rezervēto daļu. Ražotāji apjomus plāno jau gadu pirms gripas sezonas, un Latvijai ierēķināti 195 000. Gandrīz tikpat vakcīnu Latvija izmantoja arī iepriekšējā gadā.
Daļa no vakcīnām ir brīvi nopērkamas. Daļu nopērk Nacionālais veselības dienests, lai vakcinētu īpašas grupas. Iepriekšējā gripas sezonā dienests iepirka 31 000. Veselības ministrija plānoja, ka šosezon vajadzēs jau 50 000. Dažas dienas pēc Jāņiem Imunizācijas padomē izskanēja bažas, ka ar to riska grupām nepietiks. Nacionālais veselības dienests izsludināja iepirkumu par 90 000. Tā ir teju puse no visa Latvijai pieejamā. Iepirkumā uzvarēja SIA “Vakcīna”.
2019.-2020. gada gripas sezona
Kopā: 179 000 vakcīnu devu
Īpašajā grupām: 31 tūkstotis devu
2020.gada iepirkums
Ārstniecības personām, sociālo aprūpes centru personālam un klientiem 60 792
Grūtniecēm un bērniem līdz divu gadu vecumam – 29 208
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakse departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norāda: “Sakarā ar to, ka jaunas grupas bija iekļautas un nebija īsti zināms, cik liels vakcinācijas procents varētu tikt sasniegts, tas bija orientēts uz maksimālo – 75%. Ja būtu vakcīnas pārpalikums, tad vēl viena grupa – personas ar hroniskām slimībām un gados veci cilvēki, kuriem tāpat pienākas šī vakcīna kompensējamo zāļu sistēmas ietvaros. Tad vakcīnas pārpalikums tiktu nodots – un tas arī notika – ģimenes ārstiem, lai vakcinētu cilvēkus, kuriem tik un tā 100% vakcinācija pienākas.”
No 195 000 pusi rezervēja riska grupām. Vakcinācijas kabineti un aptiekas, kas potes bija pasūtījušas, lai piedāvātu jebkuram, tās nesaņēma.
“Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver: “Septembrī, kad bija šīs vakcīnas jāsaņem, mēs saņēmām pilnā apjomā to bijām rezervējuši no “GlaxoSmithKline”, bet mēs tikai daļējā apjomā saņēmām no SIA “Vakcīna” vakcīnu “Vaxigrip”. Un iemesls bija tāds, ka Latvijas valdība Veselības ministrijas personā bija rezervējusi daļu vakcīnas, kas bija paredzēts mums valstiskiem mērķiem.”
Rudenī Nacionālais veselības dienests no lieltirgotavas “Vakcīna” nopirka vēl 8000 devu grūtniecēm un maziem bērniem. Tiem gripa ir īpaši bīstama.
Pie vakcīnas tika visi mediķi, grūtnieces, pansionātu iemītnieki un darbinieki, kas to vēlējās un kas par tādu iespēju uzzināja. To, kas palika pāri, novembrī deva ģimenes ārstiem sirmgalvju un hronisku slimnieku potēšanai.
Sekojot speciālistu ieteikumiem, iedzīvotāji aktīvāk nekā jebkad iepriekš devās vakcinēties pret gripu. Bet vakcinācijas kabinetos bija uz pusi mazāk vakcīnu nekā iepriekšējā gadā.
Katru gadu SPKC rīko informatīvu kampaņu, aicinot iedzīvotājus vakcinēties pret gripu. Tādu plānoja arī pagājušajā rudenī, neraugoties uz gripas vakcīnu deficītu. “Informatīvai kampaņai vienmēr ir jēga, tāpēc, ka cilvēki mazāk zina par vakcinācijas pieejamību, mazāk izmanto šo vakcināciju. Bez vakcinācijas informatīvās kampaņas mēs varam atgriezties atpakaļ uz pieciem gadiem pie vakcinācijas procenta 2%,” skaidroja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakse departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
40 000 vērtās kampaņas veidotājiem bija skaidrs, ka nav jēgas aicināt vakcinēties, ja potes nav pieejamas. Tāpēc informēja, kā no gripas izvairīties. Kampaņas sauklis bija “divi zaķi ar vienu šāvienu”.
“Mērķis tika definēts – ikgadēja gripas profilakses kampaņa, kurā atgādināt iedzīvotājiem par to, ka gripas sezona ir klāt, un, ja nepieciešams, tā teikt, ievērot dažādus mums kopš Covid-19 sākuma labi zināmus drošības risinājumus, kā, piemēram, distances ievērošana, kā, piemēram, roku mazgāšana, kā, piemēram, telpu vēdināšana,” skaidroja “DDB Worldwide Latvia” valdes loceklis Andris Rubīns.
Gripas sezonas beigās daļa vakcīnu palika neizlietotas. Vai tas notika tāpēc, ka prioritārās grupas neuzzināja par iespēju, vai tāpēc, ka aprēķini bija nepareizi, nav zināms. Ne Nacionālā veselības dienesta, ne SIA “Vakcīna” darbinieki nedēļas laikā neatrada dažas minūtes intervijai. Noliktavā aizvien atrodas vairāk nekā 3000 devu. Nākamajā gripas sezonā tās vairs nebūs izmantojamas. Pāri palikušo decembrī piedāvāja apdalītajiem klientiem, taču tobrīd gripas vakcīna nevienam vairs nebija aktuāla.
“Tas notika, bet tas diemžēl notika jau decembra beigās. Un tas notika brīdī, kad mums arī piedāvāja šīs vakcīnas tagad iegādāties to, ko mēs nesaņemām, bet tas notika par vēlu, jo tad faktiski sezona beigusies,” skaidroja “Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
Šogad gripas vakcīnu iepirkumu Nacionālais veselības dienests sācis organizēt daudz laicīgāk – jau martā. Vakcīnas būs paredzētas tādām pašām grupām kā pagājušajā gadā. Tikai sarēķināts, ka vakcīnu vajadzēs divreiz vairāk.
No gripas ik gadu Latvijā mirst ap 80 cilvēkiem. Covid-19 drošības pasākumu rezultātā šosezon saslima tikai 110 cilvēki, no kuriem divi nonāca slimnīcā. Abi bija mazi bērni.
Vēl par tēmu:
Latvijas Pasts atsāk sūtījumu plūsmu ar Kanādu
Kanādas pasta operators Canada Post no 23. decembra atjaunos starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanu un piegādes adresātiem. Lai gan Kanādas uzņēmuma un tā streikojošo darbinieku sarunas...
Lasīt tālākKatram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir Ziemassvētku džemperis
Ziemassvētku laiks ir apvīts ar dažādām tradīcijām, kas gadu gaitā ir attīstījušās, vienai valstij no otras pārņemot dažādas ieražas. Viena no nesenākajām tradīcijām Rietumvalstīs...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākVeselības aprūpe krīzes priekšvakarā: LĀB aicina rīkoties
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vērsusies pie Ministru prezidentes, finanču ministra, veselības ministra, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālākAptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālākTiesībsargs: Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu
Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu, kurā vērtēta ārsta rīcība. Komisijai vajadzēja vērtēt konkrētā jautājuma nozīmīgumu...
Lasīt tālākSaeima pieņem Tieslietu akadēmijas likumu
Lai veicinātu efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mācību sistēmu tieslietu jomā, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma jaunu likumu, ar ko iecerēts...
Lasīt tālākTurpmāk pārtikas pakas tiks piešķirtas tikai trūcīgajiem un tiem, kas nonākuši krīzes situācijās
No 2025. gada 1. janvāra Eiropas Savienības atbalsts tiks mērķēts uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un tiks mainīts pārtikas atbalsta apjoms. To joprojām varēs saņemt...
Lasīt tālāk