Ārlietu ministrija: Krievija vēlas izmantot gāzi un naftu kā ieročus Eiropas vienotības graušanai
2022. gada 4. un 5. augustā Zalcburgā, Austrijā, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, pēc Austrijas Federālās ES un konstitūcijas lietu ministres Karolīnas Edštadleres (Karoline Edtstadler) ielūguma piedalījās seminārā par krīžu pārvarēšanas modeļiem, ES institūciju stiprināšanu un pilsoņu izvirzītajiem problēmjautājumiem.
Ņemot vērā pastāvošos izaicinājumus, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā un Covid-19 pandēmija, dalībnieki diskutēja un apmainījās viedokļiem par to, kā stiprināt Eiropas institūcijas, lai sekmētu to noturību un drošību pašreizējo un nākotnes krīžu apstākļos.
Uzrunājot klātesošos, parlamentārā sekretāre akcentēja turpmākās palīdzības nozīmi Ukrainai: “Ukrainā ziemā trūks pieeja drošām un siltām dzīvesvietām. Pieaug iekšēji pārvietoto personu skaits, kam nepieciešams patvērums. Daudzi mājokļi ir cietuši Krievijas uzbrukumu rezultātā. Ir steidzami jāmobilizē papildu starptautiskie resursi, lai cilvēki Ukrainā ziemā nepaliktu bez ziemas apstākļiem droša patvēruma. Šobrīd pieejamais starptautiskais atbalsts un finansējums šai jomā ir ļoti nepietiekams.”
Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka ir svarīgi vērst starptautiskās sabiedrības uzmanību uz Krievijas izraisītās humānās krīzes mērogu. Cilvēku skaits, kam nepieciešama palīdzība Ukrainā, sasniedzis 18 miljonus.
“Ir jāpieņem lēmumi par papildu sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. ES ir jāpastiprina pret Krieviju vērstie ierobežojošie pasākumi,” pauda Z. Kalniņa-Lukaševica, diskusijā uzsverot, ka “Ukrainai ir jāuzvar šajā karā. Mums jāsniedz Ukrainai viss nepieciešamais atbalsts – militārais, humānais, finansiālais un politiskais.”
Parlamentārā sekretāre akcentēja, ka vienota pieeja un cieša ES dalībvalstu sadarbība enerģētiskās krīzes risināšanai ir ļoti svarīga, un sacīja: “Krievija vēlas izmantot gāzi un naftu kā ieročus Eiropas vienotības graušanai un vēlas vājināt sabiedrības un politiķu atbalstu sankciju noteikšanai pret Krieviju.”
“Lai atbalstītu Ukrainu, mums ir nepieciešama vienota un spēcīga ES. Sniedzot maksimālu atbalstu Ukrainai, mums vienlaikus ir jāspēj stiprināt likuma varu, jāturpina ES paplašināšanās process un jāuzlabo ES institūciju darba efektivitāte,” uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.
Vēl par tēmu:
Lukašenko: ASV valdībai nav plāna attiecībā uz Ukrainu
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ceturtdien paziņoja, ka ir “absolūti” pārliecināts, ka ASV valdībai “nav plāna attiecībā uz Ukrainu”. Lukašenko uzskata, ka Krievijai...
Lasīt tālākMelbārde: ES 16. sankciju pakotne pret Krieviju – turpina graut jau brūkošo Krievijas ekonomiku
Apritot trešajai gadskārtai, kopš Krievija sāka brutālo agresijas karu Ukrainā, 24. februārī Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē ministri apstiprināja ES sankciju pret Krieviju 16. kārtu,...
Lasīt tālākLembergs: Trampam ASV intereses ir prioritāte, Eiropai nāksies pārkārtoties
Pēc Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā, Eiropā gaidāmas pārmaiņas, uzskata politiķis Aivars Lembergs. “Apmēram pirms sešiem gadiem tā laika ASV prezidents Donalds Tramps...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākSprūds: Ukrainai ir tiesības veikt triecienus Krievijā
"Ukrainai ir jāatļauj veikt uzbrukumus pa objektiem Krievijas teritorijā. Militāro piegāžu apjoms un ātrums Ukrainai ir tikai viena medaļas puse. Otra puse ir tas, kā šis militārais aprīkojums...
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākSaeima kategoriski nosoda Krievijas prezidenta vēlēšanu rīkošanu okupētajās un anektētajās Ukrainas teritorijās
Ņemot vērā to, ka šīs nedēļas nogalē notiks Krievijas prezidenta vēlēšanas, Saeima ceturtdien, 14.martā, pieņēma paziņojumu, kurā kategoriski nosoda to rīkošanu pagaidām okupētajās...
Lasīt tālāk