Ašeradens: Latvijai jākļūst par start-up uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijā
Izskatot Ekonomikas ministrijas sagatavoto “Konceptuālo ziņojumu par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem”, Ministru kabinets šā gada 27. septembra sēdē lēma jau no nākošā gada 1. janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem (start-up) jeb jaunuzņēmumiem.
Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzsvēra, ka strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem jeb start-up ir būtiska nozīme Latvijas ekonomiskās izaugsmes, pievienotās vērtības un inovācijas sekmēšanā. Tādēļ Latvijā jārada tāda uzņēmējdarbības ekosistēma, kas labvēlīga šo uzņēmumu tālākai izaugsmei, augstas pievienotās vērtības produktu un jaunu darba vietu radīšanai.
“Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par start-up jeb strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs. Tādēļ šo uzņēmumu attīstībai Ekonomikas ministrija piedāvā ieviest minimālo fiksēto maksājumu par katru darbinieku un ieviest atbalsta programmu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei,” uzsver ministrs.
Lai nodrošinātu atbalstu strauji augošu uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu darbībai, Ekonomikas ministrija šobrīd sagatavojusi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojektu, apņemoties to iesniegt izskatīšanai jau tuvākajā MK sēdē (iekļaušanai valsts 2017. gada budžeta likumprojekta paketē).
Likumprojekts paredz divas atbalsta programmas:grantu programmu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei;
fiksētu mēneša maksājumu par katru nodarbināto.
Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie jaunas atbalsta programmas izstrādes augsti kvalificētu darbinieku piesaistei, kuru arī iesniegt izskatīšanai MK līdz š.g. 11.oktobrim. Atbalsta programmas plānotais apmērs – 3 miljoni EUR.
Lai risinātu augstā nodokļu sloga radītos sarežģījumus, jaunuzņēmumiem to darbības sākumposmā tiks radīta iespēja par katru nodarbināto veikt minimālo fiksēto mēneša maksājumu – divu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērā, kas šobrīd ir 252 EUR. Vienlaikus uzņēmumam nebūs jāmaksā iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodoklis. Šāds maksājums būtu piemērojams uzņēmumam, kurš ražo, attīsta inovatīvus produktus vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību, tā darbības pirmajos piecos gados. Svarīgs nosacījums atbalsta saņemšanai ir piesaistītās riska kapitāla investīcijas.
Tāpat tiks veiktas izmaiņas saistītajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu fiksētā maksājuma ieviešanu – Ekonomikas ministrija arī līdz š.g. 4. oktobrim iesniegs izskatīšanai MK grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Valsts fondēto pensiju likumā u.c. ar darbaspēka apliekamo nodokli saistītajos likumos.
Vienlaikus Tieslietu ministrija ar nozares ekspertiem līdz šā gada 31. decembrim Komerclikuma darba grupā izskatīs iespēju veikt grozījumus Komerclikumā, nosakot kārtību, kādā darbinieki sabiedrībās ar ierobežotu atbildību var realizēt kapitāla daļu opcijas un personāla daļas. Tāpat plānots izvērtēt iespēju atvieglot uzņēmumu, kas atbilst strauji augošu uzņēmumu pazīmēm, likvidēšanas procedūru (t.i., precizēt normas attiecībā uz kreditoru informēšanu, likvidācijas sākuma finanšu pārskata sastādīšanu un sabiedrības atlikušās mantas sadali). Nepieciešamības gadījumā grozījumi Komerclikumā tiks iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2017. gada 1. maijam.
Savukārt, Finanšu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai MK (iekļaušanai valsts 2017. gada budžeta likumprojekta paketē) grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz mikrouzņēmumu nodokļa režīma izbeigšanu ar 2019. gada 1. janvāri.
Lai nodrošinātu atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem) īstenošanu, līdz 2017. gada 1. jūnijam Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām turpinās izvērtēt Konceptuālajā ziņojumā iekļautos risinājumus un sagatavos normatīvo regulējumu izskatīšanai MK. Plānots, ka šie atbalsta stimuli būs spēkā ar 2018. gada 1. janvāri.
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk