• Tweet

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija joprojām turpina skatīt jautājumu par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām. Sv. Pētera baznīca, kas ir viens no Rīgas simboliem, juridiski šobrīd ir bez īpašnieka un to apsaimnieko galvaspilsētas pašvaldība. Gadiem ilgie mēģinājumi sakārtot īpašumtiesības joprojām ir bez rezultāta, un, lai arī Sv.Pētera baznīca ir Latvijas ekumenisma tradīcijas paraugs, sarunās joprojām nav iesaistīta Romas Katoļu baznīca.

Kā zināms, pirmajā lasījumā 2018. gada 6. decembrī pieņemtais likumprojekts paredzēja baznīcu nodot īpašumā Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB), taču kopš tā laika pret šādu ideju radušās arī iebildes, apšaubot, vai, LELB īpašumā atrodoties, dievnams paliks tikpat atvērts pilsētas kultūras dzīves pasākumiem un citu kristīgo konfesiju dievkalpojumiem kā šobrīd. Tikmēr Valsts prezidents Egils Levits paudis, ka varētu veidot nodibinājumu tikai no četriem dalībniekiem: valsts, šā brīža apsaimniekotāja – Rīgas domes –, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un Vācu Svētā Pētera baznīcas draudzes.

Nevienā no šiem variantiem netiek minēta Romas katoļu baznīca, kas ir Pēterbaznīcas vēsturiskā īpašniece un lielākā kristīgā baznīca pasaulē.

Katoļu lomu Pēterbaznīcas jautājumā acīmredzami ignorē arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV), norādot, ka šobrīd izskatīti tiek galvenokārt divi pretendenti – LELB un Rīgas pilsētas pašvaldība, kas jau darbojas kā Sv. Pētera baznīcas apsaimniekotāja bez īpašumtiesībām.

Paziņots, ka šī pretendentu sniegto baznīcas tālākās attīstības vīziju noklausīšanās arī būs nākamās komisijas sēdes centrālais uzdevums.

Šeit gan jāatgādina, ka Pēterbaznīca jau sākotnēji bija Romas Katoļu baznīcas dievnams, kas loģiski rada jautājumu, kāpēc tad šobrīd katoļi ir nostumti malā? Vai arī katoļus nevajadzētu iesaistīt diskusijās, kaut vai, ja paskatāmies no vēsturiskā aspekta un ekumenisma veicināšanas puses? Kāpēc Romas Katoļu baznīcai ir mazākas tiesības izklāstīt savu redzējumu, kā, piemēram, LELB un Rīgas domei?

Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līguma 22. pants nosaka, ka Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojums ir svarīga Latvijas Republikas nacionālā mantojuma sastāvdaļa. Latvijas Republika un Katoļu Baznīca, savstarpēji vienojoties, uzņemas pienākumu nodrošināt tā uzturēšanu un aizsardzību un padarīt to par pieejamu sabiedrībai, ņemot vērā tā uzglabāšanas drošības prasības un starptautisko tiesību normu noteiktos ierobežojumus.

Tātad varbūt šai jautājumā jāiesaistās arī Vatikānam?

Laikā, kad valsts un kristīgo konfesiju pārstāvji aktīvi runā par ekumenisma nozīmi, mēs redzam, ka tiekšanās pēc vienotības nemaz nav, vismaz ne jautājumā, kas skar Pēterbaznīcu, jo viena konfesija tiek acīmredzami izstumta.

Foto: F64