• Tweet

ASV arvien vairāk pārtikas produktu, kuri netiek izlietoti, tiek izmesti laukā. Jaunā valdības iniciatīvā paredzēts, ka izniekotā ēdiena apjoms līdz 2030.gadam būs jāsamazina uz pusi, tajā skaitā mainot produktu derīguma termiņa marķējumu.

Kā vēsta LTV raidījums “Panorāma”, katru dienu ASV izmet tonnām ēdiena – tas ir gan sabojājies, gan vienkārši nav optimāls restorānu receptēm un veikalu plauktiem.

Ļoti lētu pārtiku, ņemot vērā iedzīvotāju ienākumus, amerikāņi baudījuši gadu desmitiem un tas, daudzuprāt, veicinājis pārāk vieglprātīgu attieksmi pret pārtikas izlietošanu. 40% no pārtikas, kas tiek saražota ASV, tā arī netiek apēsta. Burtiski tiek izmesta nauda un resursi, un tagad šai problēmai uzmanību pievērš arī politiķi – gan no vides, gan finansiālā aspekta.

“Četru bērnu ģimene katru gadu iznieko pusotru tūkstoti dolāru, pērkot neapēstu pārtiku, un tie vidēji ir desmit centi no katra par ēdienu samaksāta dolāra. Tā ir milzīga summa,” medijiem pauda Konektikutas štata senators Ričards Blūmentāls.

ASV Vides aizsardzības aģentūra uzsver, ka pārtikas produkti ir vieni no izplatītākajiem atkritumiem, kas pilda arvien augošos izgāztuvju kalnus.

Tāpēc, lai situāciju mainītu uz labo pusi, uzsākta kampaņa ar mērķi samazināt izniekotā ēdiena apjomu uz pusi līdz 2030.gadam. Paredzēti stingrāki noteikumi ēdināšanas iestādēm un veikaliem. Pārtikas nozarē nodarbinātie uzņēmumi arī tiek aicināti vairāk ziedot neizlietotos pārtikas produktus.

Nevalstiskā organizācija ar nosaukumu “Pabaro tagad” Vašingtonā skaidro – kad cilvēki tiek uzrunāti, rezultāti ir ļoti labi, tāpēc tas ir jāpopularizē vēl vairāk.

“Katru dienu mēs saņemam gandrīz pustonnu ar labiem produktiem, kuri tiktu izmesti. Mēs ejam uz restorāniem, kafetērijām, beķerejām – visām vietām, kuras labu ēdienu mēdz nosūtīt uz izgāztuvēm,” stāstīja organizācijas direktora vietnieks Deivids Džofijs.

Situācija, kad uzņēmumi izmet labu ēdienu, lielā mērā veidojas saistībā ar apjukumu par derīguma termiņiem, jo dažkārt ASV tiek norādīts optimālais izlietošanas laiks, nevis brīdis, pēc kura produktu vairs nebūtu droši ēst. Tas veicinājis pieeju – ja ir šaubas, labāk izmest ārā.

Tāpēc ASV Kongress apņēmies standartizēt marķējumus, lai novērstu šādu situāciju un veicinātu vēl derīgu un labu produktu ziedošanu tiem, kuriem tie ir patiešām nepieciešami.

Foto:Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/