• Tweet

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nesen atsākusi darbu pie jau iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā pirmajā lasījumā pieņemtā “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma” projekta, kas nosaka, ka baznīca, kura savā septiņu gadsimtu ilgajā pastāvēšanas laikā nekad nav atradusies kādas konkrētas baznīcas īpašumā un kuru līdz šim apsaimniekojusi Rīgas pašvaldība, varētu nokļūt ne tikai Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) īpašumā, bet arī valsts, Rīgas pašvaldības vai Vācu Sv. Pētera draudzes pārvaldībā.

Šobrīd Pētera baznīcas ēka un zeme zem baznīcas zemesgrāmatā nav ierakstīta, bet atbilstoši Valsts zemes dienesta kadastra datiem Rīgas pilsētas pašvaldība ir tās tiesiskais valdītājs. Valsts prezidents Egils Levits rosinājis veidot nodibinājumu no četriem lielajiem spēlētajiem: valsts, šā brīža apsaimniekotāja – Rīgas domes –, LELB un Vācu Svētā Pētera baznīcas draudzes.

Vienlaikus pārvaldīt baznīcu nav piedāvāts katoļiem, kas skaitās tās sākotnējie īpašnieki. Jo, kā liecina vēsture, Svētā Pētera baznīcas ēka, kura celta 1209. gadā, vispirms ir bijusi katoļu baznīca. Līdz pat 1524. gadam tas bija Romas Katoļu baznīcas dievnams, bet no 1526. līdz 1940. gadam Rīgas luterāņu Sv. Pētera vācu draudzes dievnams, kopš 1991. gada Pētera baznīca ir Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības pārraudzībā.

Ņemot vērā, ka šī likuma pieņemšana kavējas jau gadiem, prezidents norādījis, ka beidzamais laiks atrisināt šo jautājumu, jo ēkai it kā neesot labs tehniskais stāvoklis un jau tuvākajā laikā būtu neatliekami veicami apjomīgi finansiāli ieguldījumi un darbi tā uzlabošanai.

Gadiem ilgi politiķi nebija spējuši vienoties, kam īsti baznīcas ēka piederēs, tāpēc jo vairāk satraucoša ir steiga, kāda deputāti lemj, kam baznīcas īpašumtiesības tiks nodotas. Vai diskusijas par to nevajadzētu uzsākt ar visām baznīcām, kurām būtu interese iesaistīties, nevis tikai atlasīt šauru interesentu loku?

Foto: F64