• Tweet

Šogad uz Latvijas autoceļiem plānots veikt remontdarbus 92 objektos, tātad autobraucējiem būs jārēķinās ar sastrēgumiem un nepieciešamību apbraukt atsevišķus ceļu posmus.

Taču vienlaikus tas vieš cerību, ka daļa bedraino un grūti izbraucamo ceļu Latvijā kļūs gludāki un satiksmei drošāki.

Uz Latvijas autoceļiem 2014. gadā kopumā paredzēts 81 būvdarbu iepirkums 250 miljonu eiro vērtībā, Neatkarīgajai atklāja VAS Latvijas valsts ceļi Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ieva Niedra.

«Ja iepirkumu procesā neradīsies kādi šķēršļi, darbi šogad tiks uzsākti visos (81) objektos, kā arī 11 objektos, kuros turpināsies iepriekšējā gada darbi. Tātad ar remontdarbiem un satiksmes ierobežojumiem noteikti jārēķinās,» uzsvēra I. Niedra.

Likumā par valsts budžetu 2014. gadam valsts autoceļiem ir paredzēts finansējums 111,6 miljonu eiro apmērā, savukārt 15 objektus līdzfinansēs Eiropas Savienības (ES) fondi. Par ES naudu – kopumā aptuveni 136 miljoniem eiro – paredzēts veikt valsts galveno un reģionālo autoceļu segu pārbūvi.

Janvārī plānots izsludināt aptuveni 40 iepirkumus, februārī – vairāk nekā 20, martā – aptuveni 10 iepirkumus. Vairāki iepirkumi tiks izsludināti arī jūnijā un jūlijā.

Lielākos un dārgākos remontdarbus iecerēts veikt uz valsts galvenajiem autoceļiem. Uz A2 (Rīga–Sigulda) autoceļa no 15. līdz 25. kilometram tiks remontētas abas brauktuves. Šī projekta vērtību lēš 19,35 miljonu eiro apmērā.

Lieli remontdarbi plānoti arī uz Liepājas šosejas (A9) no 97. līdz 113. kilometram (no Brocēniem līdz Saldum) un no 163. kilometra līdz 186. kilometram. Par 14,5 miljoniem eiro plānots rekonstruēt autoceļa A13 (Grebņeva–Rēzekne–Daugavpils–Medumi) ceļa posmu 22 km garumā starp Spoģiem un Vecstropiem. Savukārt A12 autoceļā (Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Terehova) remontēs ceļa posmu aptuveni 13 km garumā (no 83. līdz 96. kilometram).

Uz Tallinas šosejas (A1) plānots rekonstruēt divus posmus: no 81. līdz 87. kilometram (no Svētciema līdz Salacgrīvai) un no 89. līdz 102. kilometram. Kopējās izmaksas šiem projektiem ir aptuveni 13 miljoni eiro.

Šovasar arī ap Rīgu gaidāmi autoceļu remontdarbi, piemēram, plānots atjaunot ceļa segumu uz Tallinas šosejas pirmajiem 12 kilometriem, kā arī Rīgas apvedceļa (Salaspils–Babīte) segumu pie Rīgas HES par 5,6 miljoniem eiro. Tas ir lielākais šī gada autoceļu remonta projekts, kuru plānots īstenot par valsts finansējumu.

Stopiņu novadā, kur krustojas autoceļi P4 un P5, paredzēts izbūvēt apļveida krustojumu, savukārt netālu no Juglas papīrfabrikas pārbūvēt tiltu pār Mazo Juglu.

Šogad turpināsies pērn iesāktais projekts uz ceļa Rīga–Mārupe (P132), ko veica/s A.C.B.un SIA 8.CBR.

Ar ES līdzfinansējumu šogad plānots saremontēt arī bēdīgi slavenā Vecpiebalgas ceļa vienu posmu aptuveni 13 kilometru garumā. Šim mērķim ir atvēlēti 7,9 miljoni eiro no ERAF. Vecpiebalgas iedzīvotāji par šī ceļa slikto kvalitāti bija tik sašutuši, ka pērn aprīlī devās piketēt pie Ministru kabineta, prasot Vecpiebalgas novadā izsludināt ārkārtas stāvokli. Tiesa, iepirkums šī projekta īstenošanai tiks izsludināts tikai šī gada jūlijā. Līdz brīdim, kamēr ceļu saremontēs, daļa šoferu tupinās mērot 30 kilometru garo apkārtceļu, lai saudzētu savas automašīnas.

Kopumā Latvijas valsts ceļu pārziņā ir aptuveni 20 tūkstoši kilometru ceļu, tas ir trešdaļa no visiem Latvijā esošajiem ceļiem. Aptuveni 40 tūkstošus kilometru aprūpē pašvaldības, savukārt 10 tūkstoši kilometru ceļu stiepjas Latvijas mežos,

3 tūkstoši kilometru ir privātīpašnieku uzraudzībā esošie ceļi un ielas.

***

viedoklis

Juris Zvirbulis, Latvijas automoto biedrības prezidents:

– 250 miljonus eiro vērtā autoceļu būvdarbu iepirkuma plāna apstiprināšana vieš cerības katrā autovadītājā, ka Latvijas ceļu sabrukšanas slimība tiek izslimota un pakāpeniski uzsākas atveseļošanās process. Tā būtu laba vēsts ne tikai visiem satiksmes dalībniekiem, bet arī kopumā valsts tautsaimniecībai, jo ceļi ir būtisks ekonomiskās attīstības elements, no to kvalitātes ir atkarīga gan uzņēmējdarbības asinsrite, gan jebkura cita transporta komunikācija, kuras efektivitāte ietekmē plānotā mērķa sasniegšanu.

Esam gan dzirdējuši ekspertu vērtējumu, ka ceļu sabrukšanas apturēšanai un tai sekojošai infrastruktūras attīstībai bija nepieciešami kādi 300 miljoni latu gadā, tātad aptuveni 430 miljoni eiro, tomēr arī šā gada plāns ir optimistisks. Skaidrs, ka tuvākajā laikā kā Vācijā un Spānijā, kaut vai kā Igaunijā nebrauksim, tomēr kustība Nigērijas virzienā tiktu apturēta.

Aplūkojot Latvijas valsts ceļu mājaslapā esošo karti, kurā norādīti būvējamie un labojamie ceļu posmi, rodas divējādas pārdomas. No vienas puses, it kā labi pārredzams, kur darbi tiks veikti un par kādiem līdzekļiem, no otras puses, nav iespējams gūt kopiespaidu, kādi tad ceļi būs, kad norādītos posmus salabos vai uzbūvēs. Būtu svarīgi redzēt, kādā stāvoklī ir ceļa posmi blakus kartē iezīmētajām krāsainajām svītriņām. Vai nebūs tā, ka uzlabotais posms savienos divus kartupeļu laukus. Svarīgākais taču ir, lai autovadītājs ar nesalauztu spēkratu sasniegtu mērķi un sliktā ceļa dēļ nenokļūtu avārijā, nevis lai galapunktā stāstītu, cik labs bija ceļš no kāda 30. līdz 45. kilometram.

***

Lielākie ceļu remontdarbi 2014. gadā

Autoceļa posms Garums(km) Finansējums,miljonos eiro Iepirkums

A2 (Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)) no 14. līdz 25. km 10,6 19,4 Februāris, 2014

A9 (Rīga (Skulte)–Liepāja) no 163. līdz 186. km 22,5 14, 9 Decembris, 2013

A13 (Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi)) no 113. līdz 135. km 21,6 14,5 Februāris, 2014

A9 (Rīga (Skulte)–Liepāja) no 97. līdz 113. km 15,5 10,4 Jūnijs, 2014

A12 (Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova)) no 83. līdz 97. km 13,6 11,4 Novembris, 2013

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde, Kristaps Kukainis