Baltic International Bank SE akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu
Baltic International Bank SE pašreiz pietiek kapitāla un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.
Pateicamies visiem ilggadējiem bankas klientiem, partneriem un darbiniekiem par uzticību un atbalstu. Vēlamies apliecināt, ka banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus.
Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200, Latvijā dzīvojošiem, savas ģimenes uzturošiem un mūsu valstī nodokļus maksājošiem, darbiniekiem darba vietas, Baltic International Bank SE Bankas akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.
Varam apstiprināt, ka jau ilgāku laiku bankas vadība strādā ciešā sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (turpmāk tekstā FKTK), tādējādi regulējošās institūcijas rūpīgi uzrauga tās ikdienas darbu, kas nozīmē, ka šajā laika posmā visi būtiskie lēmumi pieņemti klātesot FKTK pārstāvjiem, saņemot viņu akceptu. Bankas kapitāla piesaistes emisija 2021.gada novembrī un tālākas darbības kapitāla stiprināšanai nebija tam izņēmums.
Piesaistot jaunos akcionārus, Baltic International bank SE ne tikai pati pārbaudīja šīs personas un kompānijas, bet arī paļaujas uz Latvijas, Šveices, Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un citu valstu regulatoru un kontrolējošo iestāžu veiktajām pārbaudēm. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ tika piesaistīti tieši šie investori, bija fakts, ka vienam no viņiem jau kopš 2021.gada pieder uzņēmums, kam ir FKTK izsniegta licence Latvijā. Tas nozīmē, ka investors jau vienreiz pirms ieguldījuma bankas kapitāla ir izgājis rūpīgu regulatora prasību pārbaudi un tika atzīts par piemērotu darbībai Latvijas finanšu sistēmā. Savukārt bankas kapitāls tika palielināts, izmantojot Šveices banku, kā korespondentbanku, kas pirms tam veikusi naudas izcelsmes pārbaudi. Otrs svarīgs faktors ir tas, ka tas ir plaši zināms fakts, ka kapitāla koncentrācija ir Tuvajos Austrumos, Amerikā, attīstītās Eiropas valstīs un Ķīnā, un piesaistot ārvalstu investīcijas ar to ir jārēķinās. Investori iegulda ne tikai līdzekļus, bet arī savas zināšanas, idejas bankas attīstībai, kas kopš 2021.gada novembra tika apkopotas ne tikai neskaitāmos dokumentos un stratēģiskajos plānos, bet arī paustas publiskā telpā gan no Bankas, gan no pašiem akcionāriem.
Tāpat jauno akcionāru izvirzītais padomes loceklis, Austrijas centrālās bankas ilggadīgs vadošais darbinieks, kurš ir arī Baltic International Bank SE padomes priekšsēdētaja kandidāts, ir FKTK akceptēts.
Vēl viens jauno akcionāru virzītais padomes loceklis, ASV pilsonis ar plašu pieredzi ASV Kongresā ir bijis akceptēšanas procesā.
Bankas divu akciju emisiju rezultātā tika piesaistīts kapitāls kopsummā 20 miljonu eiro, tai skaitā pievienojoties investoriem no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, investori ir publiski pieteikuši sevi preses konferencēs un intervijās Latvijas mediju pārstāvjiem. Akcionāriem līdzdarbojoties, tapusi kopīga vīzija par bankas attīstību, vēl turpmākiem kapitāla piesaistes soļiem, ar mērķi radīt lielu, starptautisku banku, ar saknēm Rīgā, un kreditēšanas fokusu Latvijā.
Pēdējo gadu laikā sadarbībā ar starptautiskām auditorkompānijām Deloitte Latvia un Ernst & Young Baltic izstrādāti vairāki Baltic International Bank SE attīstības scenāriji. Bankas attīstības stratēģijas paredzēja gan zīmola maiņu, pārpozicionēšanu, gan arī pakalpojumu klāsta palielināšanu Latvijas uzņēmumiem, jo īpaši tiem, kas savu darbību attīsta ārvalstu tirgos un saskaras ar virkni izaicinājumiem banku pakalpojumu pieejamībā.
Baltic International Bank SE ir nozīmīgs Latvijas tautsaimniecības dalībnieks. Pēc Forbes datiem Baltic International Bank SE 2021.gadā bija 19. vietā Baltijā pēc aktīvu apjoma, noguldījumu apjoma un kapitāla pietiekamības radītājiem.
Bankas īpašā likviditātes prasība ir 50.2% un likviditātes seguma radītājs ir 141%, kas būtiski pārsniedz regulatoru noteiktas minimālās prasības, bankai kas veic aktīvu darbību.
Esam pārliecināti, ka atrisinot radušās grūtības, banka spēs atgūt savas pozīcijas Latvijas finanšu sistēmā un varēs turpināt savu darbību Latvijas tautsaimniecības kreditēšanā.
Vēl par tēmu:
Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina finanšu ministru nekavēties ar publisko iepirkumu sistēmas pārskatīšanu
27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Sarunas laikā puses pārrunāja aizsardzības nozares budžeta jautājumus, darbu pie...
Lasīt tālākVecākus finansiāli atbalsta 39% cilvēku, daudzi to nevar atļauties
Latvijā liela daļa senioru finansiālā ziņā paļaujas uz saviem bērniem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Savus vecākus ikdienā finansiāli atbalsta 39% iedzīvotāju,...
Lasīt tālāk