Bažas par to, ka tiks mazinātas iespējas vietējiem lauksaimniekiem iegādāties zemi
Lauksaimnieki ir sašutuši, jo Nacionālās apvienības vadītā Zemkopības ministrija nav paredzējusi atbalstu lauksaimniecības zemes iegādes kredītprocentu dzēšanai turpmākajos gados. Šī atbalsta programma vēsturiski tika izveidota, lai Latvijas lauksaimnieki varētu iegādāties zemi ar līdzīgām procentu likmēm, kā tas ir vecajā Eiropā. Šāds lēmums būtiski samazinās vietējo saimniecību konkurētspēju par zemi, salīdzinot ar ārvalstu investoriem, kuri turpmāk varēs par daudz izdevīgākiem nosacījumiem iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi un pat veselas saimniecības, pauž Zemnieku Saeimā.
Kredītprocentu dzēšana tika paredzēta ne tikai par zemes iegādi, bet arī par tādiem ieguldījumiem, kā būvniecība, ilggadīgo augļkopības kultūru stādu iegāde, lauksaimniecības tehnikas, iekārtu, aprīkojuma, vaislas lauksaimniecības dzīvnieku iegāde un īstermiņa aizdevumu kredītprocentu daļēja dzēšana.
Šo atbalstu saņēma fiziskas un juridiskas personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un atbilstīgās kooperatīvās sabiedrības. 2019. gadā uz šo atbalstu bija pieteikušies 2668 pretendenti, kas pamatā ir mazās un vidējās ģimenes saimniecības, un 16 kooperatīvās sabiedrības.
Šāda atbalsta programma bija svarīga gan lauksaimniekiem, gan kooperatīviem, ņemot aizdevumus, gan arī bankām, aizdevumus izsniedzot, tāpēc vadošās lauksaimnieku organizācijas: biedrība „Zemnieku saeima”, „Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome” un „Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” aicina rast līdzekļus kredītprocentu daļējai dzēšanai 2021. gadā un turpmākajos gados, lai negrautu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju.
2021. gadam Zemkopības ministrijas budžeta projekta apakšprogrammā 21.01.00 „Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai” valsts atbalstam subsīdiju veidā paredzētais finansējums ir 23 720 490 EUR, no kuriem, diemžēl, nav paredzēts finansējums investīciju veicināšanai – daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem un atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām.
ZSA valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Viens no Valdības uzstādījumiem Covid-19 radīto seku mazināšanai, bija uzsvars uz ekonomikas, tajā skaitā lauksaimniecības nozares, sildīšanu. Kredītprocentu dzēšanas programma ir būtiska, lai veicinātu lauksaimniecības ražošanu un modernizāciju. Diemžēl, Zemkopības ministrija ir izvēlējusies cita veida prioritātes un neieklausās ražotāju viedoklī. Tas negatīvi ietekmēs mūsu lauksaimniecības konkurētspēja Eiropas Savienībā.”
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk