• Tweet

To, cik tieši NATO karavīru ieradīsies Latvijā un kāds būs viņu bruņojums, būs zināms pēc sarunām, kas sāksies pēc oficiāla lēmuma pieņemšanas par NATO spēku izvietošanu Baltijas valstīs.

Kā šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, NATO spēku izvietošana Baltijas valstīs ir simboliska un, protams, tā ir atturēšanas politika.

Viņš arī norādīja, ka NATO ar spēku izvietošanu Baltijas valstīs nevis provocē Krieviju, bet reaģē uz to, ko Krievija sākusi darīt jau sen, “mēs stiprinām savu drošību, mēs reaģējām, nevis otrādi,” sacīja Bergmanis.

Savukārt to, ciik tieši liels kontingents būs un kāds būs NATO spēku bruņojums Latvijā noskaidros sarunās pēc lēmuma pieņemšanas.

No 8. līdz 9.jūlijam Polijā, Varšavā notiks NATO samits, kurā piedalīsies alianses valstu un valdību vadītāji. Varšavas samits būs iespēja atskatīties uz to, kas jau ir sasniegts kopš Velsas samita, un sasniegts ir daudz. NATO ir mainījusies un spērusi būtiskus soļus kolektīvās aizsardzības stiprināšanā.

Jau ziņots, ka Kanāda uz Latviju nosūtīs 1000 karavīru, kas veidos vienu no četriem bataljoniem, kurus NATO plāno Austrumeiropā, lai reaģētu uz Krievijas īstenoto Ukrainas Krimas pussalas aneksiju, vēstīja Kanādas plašsaziņas līdzekļi.

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/