Bijušais Ikšķiles vidusskolas direktors: Kompetenču izglītība nesākas ar vecumposma noteikšanu
2018.gada 31.maijā Saeimā norisinājās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tika apspriests likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Grozījumi). Grozījumu tālākā virzība ar izmaiņām ir izraisījusi ažiotāžu sabiedrībā.
Likumprojekta paredzētās izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar jauno izglītības mācība satura ieviešanu un sešgadnieku pamatizglītības gaitu uzsākšanu 1.klasē. Jaunā mācību satura, jeb kompetenču izglītības būtība ir ieviest Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai vecumā no 1,5 līdz 18, 19 gadiem, kā rezultātā skolēni gūtu dzīvei 21. gadsimtā nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes.
Piedaloties Saeimas komisijas sēdē, pārsteidza Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nostāja šo grozījumu izskatīšanā, respektīvi – tos grozījumus, ko virzīja IZM, tika traktēti kā ļoti nepieciešami, bet tie priekšlikumi, kurus iesniedza Saeimas deputāti un citas organizācijas, absolūti “nepareizi”.
Izskanējusī informācija, ka kāds no politiskiem spēkiem “noraka” kompetenču projektu ir absolūti nepatiesa. Pats personīgi piedalījos sanāksmēs par Vispārājā izglītības likuma grozījumiem, un kopā ar Saeimas deputātiem, izglītības organizācijām un speciālistiem meklējām labākos risinājumus, kādi varētu uzlabot Latvijas izglītības sistēmu un celt vispārējās izglītības kvalitāti.
Lēmums pret sešgadnieku došanos uz skolu nekādā ziņā nav saistīts ar jauno uz kompetencēm balstīto mācību satura ieviešanu. Kāpēc? Somijā (valsts no kuras mēs mēģinām šo reformas ieviešanu aizgūt) arī ir šis apmācību modelis, taču skolas gaitas bērni uzsāk no septiņu gadu vecuma. Kompetenču izglītību pedagogi var sākt īstenot gan divos, četros, desmit, trīspadsmit, u.t.t. gados. Tas nav atkarīgs no bērna vecuma, bet gan no pedagoga, uz kuru tieši būtu nepieciešams vērst vislielāko uzmanību, nevis uz sešgadnieku skolas gaitu sākšanu. Līdz ar to varu secināt, ka bērnu vecumposma jautājums nekādā ziņā nevar un nedrīkst būt saistīts ar kompetenču izglītības ieviešanu.
Ažiotāžu ir izraisījis jautājums par vispārējo vidējo izglītību. Komisijas sēdē tika nobalsots par Vispārējās izglītības likuma 42.panta atstāšanu likumā. IZM ministrs Kārlis Šadurskis šobrīd “spekulē”, ka tika “norakta” kompetenču izglītības reforma vidusskolu posmā. Šis pants neliedz īstenot dažnedažādas programmas, ir tikai jāzina pamatprincipus, kā tas notiks, taču pašreiz skaidrības nav par to kāda mācību satura joma tiks radīta, kādas būs izmaiņas mācību plānā, veicot jaunā satura apmācību. Lai atbalstītu 42.panta izslēgšanu no likuma ir nepieciešama skaidra vīzija par plānotām izmaiņām mācību programmas izveidošanā un priekšmetu pasniegšanā. Mans personiskais viedoklis ir, ka likuma pants varētu būt traktēts sekojoši: Izglītības iestādes ir tiesīgas izstrādāt vispārējās vidējās izglītības programmas dažādos virzienos un mācību jomās, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās vadlīnijas, kurās nosaka mācību stundu plānu un stundu skaitu pa priekšmetu grupām un mācību jomām. Tas atrisinātu neskaidrības par vidusskolas posma mācību satura īstenošanu. Neatbildēts jautājums ir par Centralizētiem jautājumiem. Kā tie tiks plānoti – pa līmeņiem (ja skolēni izvēlas citus priekšmetus nevis matemātiku, latviešu valodu, angļu valodu) vai visiem tomēr būs vienādi (līdz ar to kādi būs pamatpriekšmeti?).
Un noslēgumā – Saeimas komisijas izskatītie grozījumi un to turpmākā virzība šādā versijā nodrošina jaunā mācību satura ieviešanu skolā un šis projekts nav “norakts”. Līdz 2020. gadam ir laiks, lai sagatavotu jau gatavu un kvalitatīvu produktu (uzsveru – kvalitatīvu), un tikai tad veiktu izmaiņas likumos.
Žēl, ka nenotiek publiskas diskusijas, kurās iesaistītos gan IZM, gan vecāku pārstāvji, gan sabiedrība, jo tikai tad varētu izprast, kāpēc visām iesaistītām pusēm ir pretargumenti. Skolai jākļūst modernai, skolotājiem “jāizkāpj no savas komforta zonas”, bet IZM ir jāspēj pieņemt arī citi loģiski ierosinājumi, nevis redzēt tikai reformas “ļaundarus” visapkārt.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Saeima Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā apstiprina Kasparu Pudānu
Saeima ceturtdien, 19.decembrī, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatā apstiprināja brigādes ģenerāli Kasparu Pudānu. K.Pudānam ir vairāk nekā 20 gadu dienesta pieredze NBS,...
Lasīt tālākLatvijas Pasts atsāk sūtījumu plūsmu ar Kanādu
Kanādas pasta operators Canada Post no 23. decembra atjaunos starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanu un piegādes adresātiem. Lai gan Kanādas uzņēmuma un tā streikojošo darbinieku sarunas...
Lasīt tālākBukmeikeri prognozē, vai būs gaidāmi sniegoti Ziemassvētki
Gada skaistākie un sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki – tūlīt jau būs klāt. Šis laiks, kad ikdienas steigu caurvij domas par dāvanām mīļajiem un ģimeniskiem kopā būšanas mirkļiem,...
Lasīt tālākKatram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir Ziemassvētku džemperis
Ziemassvētku laiks ir apvīts ar dažādām tradīcijām, kas gadu gaitā ir attīstījušās, vienai valstij no otras pārņemot dažādas ieražas. Viena no nesenākajām tradīcijām Rietumvalstīs...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālākTuvākajā laikā gaidāms gan sniegs, gan lietus, jaunnedēļ kļūs siltāk
Sestdien un svētdien laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms nokrišņiem bagāts, piekrastes teritorijās arī brāzmains laiks. Turpmākajās dienās dominējošā nokrišņu...
Lasīt tālākAptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālākLembergs: Valdība strādā pie tā, lai slēgtu skolas, bet tai būtu jādomā kā celt izglītības līmeni
Tas ir kauns, ka neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules universitāšu reitingā, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Tikko olimpiskajās spēlēs mūsu puiši...
Lasīt tālāk