• Tweet

Kopš pagājušā gada maija, kad radās iespēja startēt biznesa vidē ar viena lata pamatkapitālu, ir reģistrētas vairāk nekā 15 700 mazkapitāla SIA, liecina Uzņēmumu reģistra apkopotā informācija.

Aptaujātie eksperti šo iespēju vērtē kā labu risinājumu, lai Latvijā veicinātu uzņēmējdarbību, taču vienlaikus norāda – citi uzņēmēji uz SIA ar tik niecīgu pamatkapitālu var skatīties ar skepsi, bez vēlmes sadarboties, jo nenotic tās dzīvotspējai, arī bankas var raudzīties ar aizdomām un nepiešķirt kredītu uzņēmuma attīstībai.

Swedbank Uzņēmējdarbības kompetences centra vadītāja Kristīne Krauze norāda: «Iespēja reģistrēt uzņēmumu ar mazāku sākotnējo kapitālu, lai veicinātu jaunu uzņēmumu un līdz ar to jaunu darba vietu rašanos, pati par sevi ir veicinoša iniciatīva. Pēc Lursoft datiem zināms, ka 70% mazkapitāla SIA īpašnieku ir tādi, kuri iepriekš nav bijuši citu uzņēmumu īpašnieki. Tāpat Lursoft statistika rāda, ka kopš 2010. gada 1. maija līdz šā gada 30. oktobrim mazkapitāla SIA īpatsvars pret kopējo reģistrēto uzņēmumu skaitu ir tuvu 50 procentiem, kas ir ļoti augsts rādītājs, lai varētu teikt, ka mazkapitāla SIA risinājums ir veicinājis jaunu uzņēmumu rašanos kvantitatīvi. Lai spriestu kvalitatīvi par šo uzņēmumu pienesumu kā sabiedrībai, tā tautsaimniecībai kopumā – jautājums paliek, cik vidēji katrs šāds uzņēmums ir radījis darba vietu un cik vidēji šie uzņēmumi nomaksājuši nodokļos? Divu gadu perspektīvā mēs varēsim izdarīt secinājumus, cik no šiem uzņēmumiem pārvarējuši četru gadu lūzumpunktu – kad uzņēmējdarbība tiek vai nu pārtraukta, vai notiek tālejošāka attīstība.»

Dibina arvien vairāk

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas MVU sadarbības platformas koordinatore Anete Baltiņa informē, ka 2010. gadā vidēji vienā mēnesī ir dibinātas 647 mazkapitāla SIA, bet 2011. gadā – jau 1050. «Pozitīvi var tikt vērtēts tas, ka pēc Uzņēmumu reģistra sniegtās informācijas līdz šā gada novembra vidum savu darbību likvidācijas ceļā beigušas tikai 18 un reorganizēta viena šāda SIA. Tāpat var minēt to, ka statusu no mazkapitāla SIA uz parastu SIA (tas nozīmē, ka ticis palielināts pamatkapitāls) mainījušas 1553 no šobrīd aktīvajām SIA,» teic A. Baltiņa.

LDDK norāda – lai izvērtētu šādu SIA dzīvotspēju ilgtermiņā, būtu svarīgi novērtēt to uzņēmējdarbības finansiālos rādītājus par pirmajiem darbības gadiem, «taču pēc Lursoft sniegtās informācijas par 2010. gadu šiem uzņēmumiem vēl nebija obligāti jāiesniedz gada pārskati, līdz ar to minētie komersanti gada pārskatus iesniegs 2012. gada sākumā,» norāda A. Baltiņa.

Nevar pretendēt uz aizdevumu

Nordea klientu stratēģijas vadītāja Kristīne Lomanovska mazkapitāla SIA raksturo kā labu iespēju, ko Latvijā var izmantot dažādu kalibru uzņēmēji, it īpaši pakalpojumu sniedzēji, kuriem nav nepieciešami lieli pamatlīdzekļi uzņēmējdarbības veikšanai, «taču no bankas kreditēšanas perspektīvas gan jāmin, ka viena lata SIA gadījumā banka tāpat primāri vērtē uzņēmuma īpašnieku pašu ieguldījumu uzņēmumā. Tam jābūt veselīgā proporcijā pret aizņemtajiem līdzekļiem. Viena lata SIA teorētiski nozīmē, ka uzņēmējs iegulda tikai vienu latu, kas nozīmē, ka šāds uzņēmums nevar pretendēt uz bankas aizdevumu. Tomēr reālajā dzīvē arī šādām SIA var būt dalībnieku aizdevumi, kas, protams, maina bankas skatupunktu.»

Pirmie soļi

Ar ko tad sākt, ja cilvēkam ir biznesa ideja un viņš no iespējamajām uzņēmējdarbības formām izdarījis izvēli par labu mazkapitāla SIA izveidei? «Vispirms būtu jāapmeklē Uzņēmumu reģistra mājas lapa, kur ir publicēta detalizēta informācija par to, kādi dokumenti jāiesniedz, kādas ir dokumentu noformēšanas prasības. Mājas lapā ir gan aizpildīti, gan neaizpildīti paraugi, kuri ir ērti lejupielādējami. Principā ir vajadzīga tikai lasītprasme, lai visas formalitātes aizpildītu. Dokumentu noformēšana aizņems aptuveni vienu stundu. Taču, pat ja cilvēks kaut kur kļūdīsies, viņš saņems Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu ar norādi par pieļautajām kļūdām un ieteikumiem, kā tās izlabot,» stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš arī informē, ka LTRK aicina valdību mazkapitāla SIA izveides procesu vēl novienkāršot, lai uzņēmuma reģistrēšanai būtu vajadzīgs tikai viens dokuments.

Papildu izdevumi

Der gan atcerēties – pat ja jaunizveidotā uzņēmuma pamatkapitāls veido vien tikai latu, ir jārēķinās ar vēl papildu izdevumiem, lai mazkapitāla SIA varētu uzsākt savu darbību, proti, ir jāsamaksā valsts nodeva – 15 latu (dokumentus izskata trīs dienu laikā) vai 45 lati (dokumentus izskata vienas dienas laikā), jāsamaksā par publikāciju laikrakstā Latvijas Vēstnesis – gandrīz 13 latu. Papildus vēl jārēķinās ar maksu par parakstu apliecināšanu – ja dibinātājs ir viena persona, tie ir pāris lati.

LDDK gan uzsver, ka valdībai jāturpina vērtēt administratīvās procedūras, ar ko saskaras jaunie uzņēmumi. «Piemēram, kā svarīgu aspektu var minēt to, ka vēl joprojām arī šīm SIA ir jāveic maksājums par uzņēmuma reģistrācijas publikāciju Latvijas Vēstnesī, kura summa var būt vairākas reizes lielāka nekā pats apmaksātais pamatkapitāls, ja pamatkapitāls, piemēram, ir viens lats. LDDK jau vairākkārt ir norādījusi uz šo publikāciju un to apmaksas atcelšanu, jo šādu normu un regulējuma pastāvēšana, kā arī valsts pārvaldes resursu neefektīva izlietošana neliecina par kopēju politiku, izpratni un prioritāti administratīvā sloga mazināšanai mazajiem, vidējiem un jaunajiem uzņēmumiem,» akcentē A. Baltiņa.

Nodokļu atvieglojumi Atšķirībā no parastās

SIA mazkapitāla SIA šobrīd ir pieejami nodokļu atvieglojumi – šādi uzņēmumi maksā mikrouzņēmuma nodokli, ko veidos 9% no uzņēmuma apgrozījuma pārskata periodā. Mikrouzņēmuma nodoklis ir maksājams reizi ceturksnī, tas ir, pēc katriem trim darbības mēnešiem līdz nākamā mēneša 15. datumam. «Nepārsniedzot 35 000 latu apgrozījumu gadā, uzņēmums ir atbrīvots no PVN maksātāja statusa, arī ar citiem nodokļu izdevumiem šādam mikrouzņēmumam nav jārēķinās,» teic J. Endziņš. Ir arī zināms, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar partneriem izstrādājusi bezmaksas grāmatvedības programmas mikrouzņēmējiem.

Svarīgi atcērties, ka mazkapitāla SIA katru gadu jāveido obligātā rezerve, ieskaitot tajā vismaz 25% no gada tīrās peļņas. Šo naudu vēlāk var ieguldīt pamatkapitālā vai ar tās palīdzību dzēst iespējamās parādsaistības. «No uzņēmuma īpašnieka viedokļa raugoties, prasība novirzīt 25% no peļņas pamatkapitālā var nebūt patīkams regulējums, bet no uzņēmuma dzīvotspējas ilgtermiņā – pareizs un sabalansēts,» uzskata K. Krauze.

Neticība dzīvotspējai

Runājot par mazkapitāla SIA priekšrocībām un trūkumiem, salīdzinot to ar citām uzņēmējdarbības formām, J. Endziņš kā galveno pozitīvo aspektu min niecīgos naudas līdzekļus – lai reģistrētu mazkapitāla SIA, vajag daudz mazākas finanses. «Bet mazais pamatkapitāls var kavēt sadarbības veidošanos ar citiem uzņēmējiem, respektīvi, komercreģistrā ir redzams, kāds ir konkrētā uzņēmuma starta kapitāls, un viens lats var radīt bažīgus potenciālos sadarbības partnerus par mazkapitāla SIA dzīvotspēju,» uzsver J. Endziņš. Viņš arī atzīst, ka niecīgais pamatkapitāls pašos potenciālajos uzņēmējos var radīt vieglprātīgāku attieksmi pret biznesa uzsākšanu, jo viņi neriskē ar lielām naudas summām. LTRK valdes priekšsēdētājs gan piebilst: «Bizness pats par sevi ir riskants – var izdoties izveidot sekmīgu uzņēmējdarbību, un var nekas arī nesanākt. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir vispopulārākā uzņēmējdarbības forma visā pasaulē, jo tā palīdz vadīt šo risku. Nevajag baidīties no tā, ja ideja tomēr neizdzīvo. Piemēram, daudz riskantāk ir individuālā komersanta gadījumā, jo tad cilvēkam ir jāuzņemas pilna atbildība ar privātīpašumu kā fiziskai personai, ja bizness cieš neveiksmi. Savukārt mazkapitāla SIA gadījumā cilvēks riskē tikai ar ieguldīto naudu un uzņēmuma mantu,» teic J. Endziņš. Bet ja ir ņemts kredīts, tad jārēķinās, ka, pasludinot maksātnespējas procesu, uzņēmuma dalībnieki atbild par sabiedrības saistībām, kas aprēķināmas, no 2000 latiem atņemot apmaksāto pamatkapitālu. Piemēram, ja uzņēmums līdz maksātnespējas procesa brīdim pamatkapitālā ir iemaksājis 1500 latu, tad kreditori no dalībniekiem var piedzīt vēl 500 latu.

Avots: nra.lv