“Brexit” ietekmē SVF samazina pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) otrdien samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam līdz 3,1%, brīdinot par Lielbritānijas referenduma par aiziešanu no Eiropas Savienības (ES) negatīvo ietekmi uz pasaules ekonomiku. Neskatoties uz to, Lielbritānijas ekonomika joprojām pieaugs straujāk nekā Vācijas, Francijas un Itālijas.
Fonds eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam salīdzinājumā ar aprīli ir paaugstinājis par 0,1 procenta punktu – līdz 1,6%, savukārt nākamā gada prognoze ir samazināta par 0,2 procenta punktiem un tagad ir 1,4% apmērā.
Eiro zonas lielākajām ekonomikām Vācijai un Francijai šogad tiek gaidīta ekonomikas izaugsme attiecīgi 1,6% un 1,5% apmērā. Salīdzinājumā ar aprīli Vācijas IKP pieauguma prognoze palielināta par 0,1%, bet Francijai – par – 0,4%. Nākamgad fonds sagaida gan Vācijas, gan Francijas ekonomikas apmēra kāpumu par 1,2%, kas ir attiecīgi par 0,4 un 0,1 procenta punktu mazāk nekā aprīlī.
Izņemot Nigēriju, Lielbritānijai ekonomikas izaugsme samazināta visstraujāk nekā jebkurai citai no 16 valstīm. Vienlaikus Lielbritānijas ekonomiskā izaugsme joprojām pārsniegs Vāciju un Franciju, kā arī Itāliju, kurai IKP pieaugs tikai par 1%.
“Brexit ir atstājis tiešu ietekmi uz Eiropu, jo īpaši Lielbritāniju,” skaidroja SVF, norādot, ka Lielbritānijas lēmums pamest ES neietekmēs valstis tikai uz “pāris gadiem”, bet “atspēlēsies pakāpeniski gadu laikā”.
“Lēmums atstāt ES iezīmē jaunu posmu Lielbritānijas ekonomikai,” norādīja Valsts kases runas vīrs,”Mūsu absolūta prioritāte ir sniegt skaidru signālu gan uzņēmējiem šeit, gan visā pasaulē, ka esam atvērti uzņēmējdarbībai un apņēmušies saglabāt Lielbritāniju kā pievilcīgu galamērķi ārzemju investoriem.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijā notikušajā referendumā 51,9% dalībnieku nobalsojuši par valsts izstāšanos no ES, bet 48,1% – par palikšanu blokā.
Referendums jau ir atstājis negatīvu ietekmi uz valsts ekonomiku. Mārciņas vērtība nokritusies līdz zemākajam punktam 31 gada laikā.Referenduma dēļ strauju lejupslīdi piedzīvoja ne tikai britu mārciņas vērtība, bet arī samazinājās cenas akciju un naftas tirgos.
Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns paziņoja, ka nāksies koriģēt ilgtermiņa budžeta prognozi. Bija paredzēts līdz 2020. gadam panākt ienākumu un izdevumu līdzsvaru, tomēr pēc referenduma no šī mērķa ir jāatsakās.
Foto:stux/https://pixabay.com/en/users/stux-12364//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk